Par saprātu un žēlsirdību

Šķiet, negaidīti atnākušais pavasaris iepūtis galvā arī Saeimas deputātiem, kuri pirmajā lasījumā atbalstījuši likumprojektu, kas paredz, ka Latvijas kurmji pielīdzināti kaitīgiem grauzējiem. Vai tiešām pēkšņi ir aprēķināti un pierādīti kaut kādi īpaši kurmju radīti zaudējumi?! Izrādās, šādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, lai pret kurmjiem varētu izmantot spridzināšanas metodi. Jo tieši tādu sava biznesa plāna pamatā izraudzījies kāds uzņēmējs…

Jāatzīst, ka kurmis dārzā nav tāds īsti gaidīts viesis, neērtības sagādā, bet tajā pat laikā kurmi dēvē arī par čaklo dārznieka palīgu, zemes irdinātāju, kaitēkļu iznīcinātāju. Kaut kā nav gadījies pieredzēt, ka kurmju būtu tik daudz, ka, izcilājot zemi, tie nopostītu visu dārzu vai lauku, turklāt no tiem var atbrīvoties ar mazāk radikālām metodēm.

Toties nekādi valdības lēmumi nepalīdz cīņā ar pērnās kūlas dedzinātājiem. Katru gadu uzrodas tādi, kuriem nagi niezēt niez iemest sērkociņu pērnajā zālē, nedomājot ne par dzīvo radību zālē, ne par atjaunotā mežā iestādītajām eglītēm, ko apņem pērnā zāle, kas satrūdot tām varētu būt labs mēslojums, ne par savu vai citu dzīvību un īpašumu. Un te atkal pretī kāda muļķība – aizbildināšanās, ka nodedzinātā lauka zālīte ātrāk izaug, ka lielāka sakoptība, ka tādējādi iznīcinot ērces… Fakts gan cits – ērces uguns neiznīcina vis, toties tā bez žēlastības nogalina ērču vislielākos ienaidniekus – zirneklīšus.

Aktualizējies arī jautājums par ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO). Eiropas komisija, neskatoties uz 19 valstu iebildumu, vēlas atļaut audzēt modificēto kukurūzu ‘Pioner 1507’. Vienīgā iespēja šīs agresīvās kultūras ierobežot – pašvaldības deputātu lēmums. Taču diemžēl Latvijā tomēr ir sešas pašvaldības – Strenču, Engures, Saulkrastu, Bauskas un Babītes novadi – kur deputāti – ne īsti iedziļinoties, ne kā – tomēr atļāvuši ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu…

Dievs esot radījis cilvēku – visas radības kroni, kam piemītot gan saprāts, gan žēlsirdība. Vai tiešām?