Kad strīdu par sadzīvošanu novadā sāka piejūras pagasti Mērsrags un Roja, skeptiķi klusībā teica, ka gan jau šiem aktīvajiem būs sekotāji.
Sekotāji ilgi nebija jāgaida – par savrupu ceļu ziņoja Kūku pagasts Krustpils pusē, kā arī Staicele un Aloja, un gan jau ka klusībā par to domājis vēl kāds. Jo, kā saka, divas kājas vienā zeķē neiebāzīsi.
Šonedēļ skaļāk un publiski balsi par savrupu pastāvēšanu pacēla Jaunsāti. Lai arī pārdesmit ļaužu ar dažiem runātājiem priekšgalā vēl nekādi neizsaka visa pagasta iedzīvotāju vēlmi, ļaudis savu vārdu teikuši. Un viņu arguments, ka gribētu Tukuma novadā saimniekot vieni paši ar savu naudu un pat centralizētu pārvaldi, bet bez Pūres kā kakla kunga. To, ka mazam pagastiņam pilnīgi savrupa dzīvošana krīzes laikā varētu būt sūra, šaubu nav – pašu spēkiem (un par saviem nodokļiem) izvilkt dzīvi tiešām nevarētu. Tomēr gribēt būt pašiem Tukuma novadā varbūt arī nebūtu nemaz tik aplama doma. Jo – visos citos Latvijas novados pagasti sadzīvo (vismaz šķietami) uz līdzvērtīgiem nosacījumiem, taču Tukumā tie vēl sapāroti pa divi. It kā jau loģiski – ne tik spēcīgais salikts pārī ar stiprāko, lai kopā uz priekšu tiktu bez klupšanas. Pēc padarīto darbu saraksta, arī Eiropas projektiem redzams – tas tā arī ir. Taču ne jau tikai projekti pagasta dzīvē ir galvenais un noteicošais. Tā nu sanācis, ka tieši mazajos pagastiņos tik svarīgā izglītības joma cietusi visvairāk – Lestenes jau palikusi bez skolas, Zentene arī, Degole stāv uz strīpas, savukārt Džūkstē un Jaunsātos skolas reorganizētas. Protams, ja pagasti ir pa divi kopā, uz vienu pagastu pārvaldi it visur pa skolai sanāk, bet, ja sadalīs atsevišķi – nekā. Lai arī vakar Tukumā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe teica, ka skolai nav jānotur pagasts, pavisam citu elpu, gaismu un dzīvošanas prieku tā tomēr apdzīvotai vietai dod…
Un vēl. Varbūt ir arī kas cits – varbūt iepriekšējā saimniekošana jaunai bedri izrakusi, bet varbūt kopus saimniekošanā kāds gribējis būt galvas tiesu pārāks, varbūt lepnums sakāpis vaigos?… Vienkārši ir pienācis brīdis novadam izvērtēt, kas maināms, kas uzlabojums, lai kopdzīvei gaišāka taptu. Lai vismaz visi vienlīdz sadzirdēti un uzklausīti taptu.
vajadzētu gan papētīt,kādu "laimi "iepriekšējā darbība nesusi Jaunsātiem un kas bijuši tie laimīgie.