Mums katram rīcībā ir zināmi resursi, ar kuriem jāiztiek ikdienā. Vienam tie ir lielāki, citam mazāki, vieni var atļauties vairāk, citi – mazāk. Un kaut gan lūkojamies pāri robežai, ka Igaunijā, Lietuvā it kā dzīve labāka, tomēr jāatzīst, ka arī pie mums vidusslānis pamazām veidojas un viss nav tikai vienīgi slikti un nepareizi. Daudz kas atkarīgs no mums pašiem, no tā, kā tērējam, kur ieguldām savus nopelnītos līdzekļus.
Tikko, 24. novembrī, aizvadīta biedrības «Zaļā brīvība» izsludinātā «Diena bez iepirkšanās», kuras laikā bijis iespējams saņemt simbolisku atbalstu dažādu visai atzīstamu un jauku aktivitāšu veikšanai. Kā raksta «Latvijas Avīzes» žurnālisti, tad aicinājumam atsaukušās 90 dažādas iedzīvotāju grupas un pašvaldību iestādes, atbalstu saņēmuši 23 pasākumu organizatori, kas īstenojuši 40 dažādas aktivitātes. Viss ar mērķi sniegt atbildi uz patēriņa kulta veicināto «Melnās piektdienas» un Ziemassvētku iepirkšanās bumu.
Manuprāt, runājot, par lielo iepirkšanas bumu, vairāk gan būtu jārunā par lielo tirgošanās bumu. Un es nebūt negribētu pārmest skaistiem Ziemassvētku gaidīšanas laikam noformētiem skatlogiem, atbilstošu noskaņas radīšanu tirdzniecības telpās. Man kā pircējai tas ir patīkami. Un gan ikdienai, gan svētku dienām iecerēto un vajadzīgo nopirkšu šā vai tā, neatkarīgi no dažādām sabiedrisko organizāciju vai tirgotāju rīkotajām akcijām. Manuprāt, vairāk būtu jāvērš uzmanība uz to, cik godprātīgi tirgotāji izturas gan pret pircējiem, gan produktu ražotājiem. Tā pēdējā laikā veikalos aizvien vairāk parādās preces nevis ar ražotāju, bet gan ar veikalu zīmoliem. Savi zīmoli ir Maximai, LIDL veikalu tīklam, «Rimi» un nu jau arī «top!» veikalu tīklam, kuru līdz šim vērtēju kā vienu no godprātīgākajiem tirgotājiem. Tādējādi man kā pircējam lielveikalos aizvien sarūk iespējas izvēlēties, piemēram, Talsu vai Jaunpils, vai Tukuma piena pārstrādātāju produkciju, kurai uzticējos līdz šim. Tirgotāji aizbildinās: ja piedāvājot preces ar savu preču zīmi, tad esot lielāka atbildība par preces kvalitāti… Kā tad bija līdz šim? Ko pārbaudīja Pārtikas un veterinārais dienests? Pārtikas uzņēmumos ieviestās stingrās un arī ne lētās kvalitātes paškontroles sistēmas neko nenozīmē?! Un galu galā tas pats ražotājs jau šo produktu saražo, tikai ražotāja zīmols nekur neparādās. Un kādēļ gan tirgotājiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus sava zīmola radīšanā? Tā vien šķiet, ka aiz šīm it kā nevainīgajām, bet tomēr zināmus līdzekļus patērējošām spēlītēm slēpjas kādi tālejošāki plāni. Iespējams, lai bremzētu ražotāju mazveikaliņu attīstību, jo tādi ir, piemēram, «Tukuma pienam», «Jaunpils pienotavai», zivju pārstrādātājam «Unda», gaļas pārstrādātājiem «Skrīne» un vēl citi, kur produktus var iegādāties lētāk. Aizvien iecienītāka ir iespēja produktus iegādāties tieši no ražotāja zemnieku saimniecībās, mazās ražotnēs, un dažkārt to cena iznāk pat divas reizes zemāka. Izcils piemērs ir zemnieku saimniecība «Kotiņi», kur pašu ražoto kvalitatīvo rapšu eļļu, pērļu grūbas, pupu miltus, zirņu miltus un citus pārstrādātos labības produktus var iegādāties internetveikalā. Varbūt no «Kotiņiem» piemērs jāņem arī citām saimniecībām, kas ražo pārtiku?
Un, visbeidzot, ja veikalu ķēdēm pašām ir savi zīmoli, tad kāda gan jēga kvalitātes zīmēm «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte», kas ir apliecinājums, ka produkts ir ražots Latvijā un ko ieguvis ne viens vien pārtikas ražotājs?
Protams, «Zaļās brīvības» aktīvistu iecere bija labi domāta. Tā deva iespēju daļai sabiedrības labi un saturīgi pavadīt laiku, bet – vai tā trāpīja mērķī? Nu labi, neiešu uz veikalu šodien, bet tik un tā iešu rīt… Un uz svētkiem arī nopirkšu gan dāvanas tuviniekiem, gan ko vairāk svētku galdam. Bet tas, protams, no dienas kārtības neizslēdz jautājumu, kā tērējam savus resursus: vai tie tiek izlietoti lietderīgi, tikai ikdienai nepieciešamā nodrošināšanai, vai tomēr dažādu mārketinga triku radīšanai, kas, protams, tiek iekļauts produkcijas cenā. Un vai šo mārketinga pasākumu dēļ cits vairāk, cits mazāk no mums arī nenopērk ko tādu, bez kā faktiski varētu iztikt gan svētkos, gan ikdienā?
