Gribu padalītos ar kādu, manuprāt, ļoti gaišu ideju nu jau krietni sašūmētajā jautājumā par mūzikas radītāju tiesībām. Tā pēdējie aprēķini liecinot, ka, teiksim, tramvaja vadītājam, kas radio klausīsies savā darba vietā, tas ir, sabiedriskā transporta kabīnē, būšot jāmaksā par šo brīnumaino iespēju viens lats. Un nekādi iebildumi, ka, cilvēkam vismaz sabiedriskais medijs, par ko jau viņš pats ir nodokļos samaksājis, ir jādzird, te nelīdzēšot. Bet kā tad ar vairākos likumos paredzēto informēšanas sistēmu, piemēram, ārkārtas situācijās?! Un ir jau arī citas nozīmīgas vēstis, ko zināt ir katra cilvēka, katra iedzīvotāja neatņemamas tiesības, ne ekstravaganta iegriba…
Bet – lai nu šoreiz paliek spriedelējumi par milzīgo pievienoto vērtību, ko mūsdienu skaņražu gara darbi rada, teiksim, glābēju saspringtajā ikdienā vai tualetes tantiņas "ražotnē". Man ir cits priekšlikums – rosinu iekasēt no autortiesību aģentūrām vai arī no pašiem meldiņu radītājiem un izpildītājiem personīgi noteiktu summu (lai iet tas pats lats, nebūsim alkatīgi!) par katru reizi, kad viņu garadarbs tiks atskaņots sabiedriskajos medijos! Teiksiet, tas ir absurds? Nemaz arī ne, ja atceramies, ka mūsdienu popkultūrā darbojas stingri nosacījumi. Un svarīgākais no tiem – nav reklāmas, nav elka un nav arī pielūdzēju utjpr. Lai tad nu kāds jaunizceptais bumsi-bumsi brīnumu radītājs pamēģina kļūt par zvaigzni bez nemitīgas vairāk vai mazāk sarunātas drillēšanas ikvienā radio kanālā! Domāju, sabiedrība kopumā būs tikai ieguvēja. Turklāt, ne tikai iespējamā budžeta papildinājuma dēļ, bet arī tāpēc, ka, piemēram, Mocartu un Vivaldi arī turpmāk varam klausīties bez maksas…
Ivončiks varētu piemaksāt katram avīzes lasītājam 50 santīmus. Teiksiet, tas ir absurds? Nemaz ar ne, tikai būtiska sabiedrības informēšanas iespēja. Zināt novada ziņas ir katra iedzīvotāja neatņemamas tiesības, ne ekstravaganta iegriba…
Labi un asprātīgi. Jācer, ka drīz taču kāds(-i) cels publisku trauksmi un meklēs savu cilvēka un nodokļu maksātāja tiesību aizstāvību pie tiesību aizstāvjiem ( kaut vai pie tā paša tiesībsarga) par nu liegtajām tiesībām tikt informētiem par notiekošo valstī un pasaulē. Sāks skanēt civilās aizsardzības trauksmes sirēnas, bet mēs nezināsim- tās tikai sirēnu pārbaudes spēlītes vai pa īstam kas nopietns sācies…. Un visi raidījumi, kas sabiedriskajā radio skan pa dienu- tos nu tikai pensionāri un mazi bērni klausīsies… Un pēc kārtējām mistiskajām aptaujām izrādīsies, ka tā reitingi zemi un tāpēc nav vajadzīgs. Radio žurnālistu darbs līdz ar to pa pusei skanēs tukšgaitā….
Pasakiet, kā man darīt, ja es, piemēram, paņemu stopētāju un manā mašīnā skan radio. Man taču radio uzreiz jāslēdz ārā, jo mašīnā ir pasažieris!!!! Tad tā sanāk!
jāņos izņemiet licenzi..jo skaļi nevarēsiet maut..
Tā tas ir bijis un būs – pasaule dalās radītājos un pakaļdarinātājos. Tie kas rada ir vairāk pietuvojušies cilvēka ideālam, ko Dievs radīja pēc savas līdzības.t.i.kā radītāju. Bet latu kā
parasti paprasa kāds kurš pats visu mūžu atgremojis (lasi- ietērpis skaistos vārdos) kāda politiķa vai partijas vai reklāmdevēja viedokli, un pie sava pat nav ticis, neko paliekošu nav radījis. Bet ir pilnā pārliecībā ka avīze maksā tik cik maksā, kaut arī samaksājot un atverot to saproti, ka tā der vienīgi iekuram. Starp samazgām un pārpublicējumiem grūti ko radošu ieraudzīt, par ko maksāt būtu vērts. Nekas Mocarta un Vivaldi cienīgs mūslaikos netiek radīts tikai šīs atgremotāja attieksmes dēļ – vieglāk un ienesīgāk ir pārpublicēt kādu mēnesdienu kalendāru, nekā radīt ko savu. Bet vienlaikus rociņa pirmā stiepjas pieprasīt latu no kāda kurš rada.
nu tik skaisti sāki, tiešām bija cerība, ka būs kāda dziļa doma, bet fui!, izrādās, Tevi uztrauc tā totālā sēnala un murgs, ko par mēness kalendāru sauc! Un vēl Dieva vārdu piesauc un radīšanas brīnumu! lūk, ķecerīga zaimošana visā tās jaukumā. kas tur tai kalendārā ko radīt,a? mēness tas pats un cikls vienāds, tāpat kā šitā debess ķermeņa radītās plūdmaiņas, fizika, un viss, no rakstītāja labākajā gadījumā var sanāk novērojums, ne kaut kāda māksla vai skaistums
necik taļu nestāv tie avīzes apcerējumi no bumsik bumsik, nava ne par satīmu labāki. bet tā redz latu pieprasa.
Patiesībā tas pat nav smieklīgi. Ja tā patīk par radošiem cilvēkiem izņirgāties, ar tādām pašām sekmēm varēja pa taisno piezvanīt Mārai Zālītei un pateikt – a nu ka goņī latu par katru savu izdoto grāmatu. Un tad nav brīnums, ka nav ko uz Eirovīziju sūtīt un nav kas Jaunajā vilnī dzied, nemaz jau nerunājot, ka jaunu autoru literārie darbi vispār sen nav redzēti, jo radošums visās tā izpausmēs tiek šitā noniecināts.
Bet šo "novērojumu" tomēr izvirzīsim gada balvai žurnalistikā nominācija necilvēcīgums, jo nekas briesmīgāks šogad nebija lasīts.
Kopš kura laika Māra Zālīte ir popkultūras pārstāve?… Un kas tad tas par kultūras fenomenu- Eurovīzija un Novaja volna?… Popkultūrai ar radošumu ”visās tā izpausmēs” visbiežāk ir gana maz saskares punktu. Esmu pat pārliecināts, ka tai ir labu gaumi graujoša ietekme, par paliekošākām vērtībām garīguma izkopšanā pat nerunājot… Es raksta autores vietā gan vairāk būtu pievērsies tieši šim, nevis naudai jaunā likuma aspektā. Vai arī, ja par naudu, tad to, ko vērts maksāt nacionālās, vispārcilvēciski augstvērtīgās kultūras saglabāšanā. Un arī tam jānotiek taisnīgā veidā, nevis no visiem par visu iekasē, bet vairāk naudas saņem ne jau Pēteris Vasks vai Pēteris Butāns, bet Lauris Reiniks un, teiksim, Zeļļi, Sandra un Gačo.
Tieši tā! Piekrītu kultūrai!
..ļoti atbalstāms Jūsu priekšlikums!! jo tāds ”sviests” kādu radījuši šie ”lielie mākslinieki” ir vnk absurds!!!!!!!90 % no viņiem būtu jāpiemaksā piem man par to ka es vispār viņus CENŠOS noklausīties!!!
Vai tad radiostacijas jau nesamaksā autortiesības par dziesmu publisku atskaņošanu? Ja es nopērku pudeli vīna, es par to jau esmu samaksājis. Vai ne? Un, ja es ar šo vīnu pacienāju savus draugus, viņiem taču nav jāskrien uz veikalu par to maksāt vēlreiz!
cheap viagra pills cheap viagra birmingham – viagra online ratings