Par pašsaprotamo un nesaprotamo

Kad pirms pieciem gadiem Latvijā tika atjaunota kopīgas talkošanas tradīcija, bija ļaudis, kas norādīja uz divdomīgo situāciju – nez kādēļ priecājamies par neskaitāmām atkritumu tonnām, ko atrod un salasa grāvmalēs, parkos un mežā? Neskatoties uz kolektīvo darba prieku, tas, ka atkritumu tik daudz, tomēr pārsvarā ir skumjš fakts… Un šķiet, ka šogad Lielās Talkas organizētāji arī uztvēruši šo niansi, jo vairs tik daudz nespiež uz kvantitāti – atkritumu maisu melnajiem tūkstošiem –, cik kvalitāti – pārmaiņām sabiedrības domāšanā.

It kā jau saprotams, – ja nepastāvētu sistēma, kā tiek savākti, uzglabāti, ideālā variantā – pārstrādāti mūsu visu saražotie atkritumi, ātri vien paši ieaugtu līdz acīm “kultūrslānī”. Tāds uzskatāms piemērs, kas notiek ar pilsētu, ja “mazie rūķīši” par atkritumiem vairs neparūpējas, bija vērojams vēl šogad Spānijā, kad atkritumu izvedēju streika dēļ pēc nedēļas ielas bija jau pārvērtušās vienu vienīgu smirdīgu maisiņu noliktavā. Un tomēr ir, kas acīmredzot domā savādāk un neies jau tiem “asinssūcējiem” (atkritumu savācējiem, uzglabātājiem un pārvadātājiem) maksāt “bargu naudu” – labāk tērēs “lēto“ degvielu, lauzīs mašīnu un brauks vietējā pamežiņa biezokņos savus mēslus atstāt. Tai pat laikā sitīs pie krūts un stāstīs, ka “atkritumus neražo“ un “nekādu līgumu” neslēgs! Mazliet saudzīgāk pret apkārtējo vidi, bet ne pret apkārtējiem pilsoņiem rīkojas tie, kas nakts melnumā un rīta miglā lavās ar saviem maisiņiem uz daudzdzīvokļu nama atkritumu konteineriem. Arī viņiem šķiet, ka ir ietaupījuši, situāciju atrisinājuši, kaut tai pat laikā vienkārši kāds cits par viņu ražojumiem samaksājis. Bet pavisam sašļūk dūša, kad pretī nākošs jaunizcepts tēvs, stumjot mazuli ratiņos, svaigi izdzerto alus skārdeni gaišā dienas laikā ielidina grāvī, kaut atkritumu urnas vai ik pa 100 metriem… Un tad saproti, ka gana daudz vēl to, kuriem ar vai bez «Lielās talkas» akcijām jāiestāsta pašsaprotamais – nekontrolēti saražotu un pa roku galam izmestu, nesavāktu un nepārstrādātu atkritumu dēl uz zemeslodes cilvēkiem vietas var arī nepietikt!

Komentāri

  1. jā tā nu tas ir, nu jau kuro gadu talcinieki piem.pūlas iztīrīt mežu, bet diemžēl tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Engures mežos atkal var atrast visu kas sadzīvei nepieciešams un diemžēl domāšana nav mainījusies. Kā ir cūkotāji, tā ir.

  2. Neuzskatu par pareizu citiem tīrīt otra mēslus…kas mēslo, lai paši arī tīra!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *