Par pārstartēšanu

Ielūkojusies kalendārā, atklāju, ka vairs tikai 10 dienas palikušas līdz…”pasaules galam”! Dienas minējumiem un jokiem, bažām un zobgalībām. Un – naivām cerībām, ka kaut kas mainīsies pats no sevis: sak, uz brīdi pazudīs elektrība un līdz ar to – arī informācija par parādiem bankās… Un cilvēki, ”drusku pabaidījušies”, pēkšņi kļūs labāki – prātā gudrāki, sirdīs godīgāki un dvēselēs – gaišāki… Pasaule, tā sacīt, pārstartēsies.

Par daudzajos plašsaziņas līdzekļos tiražētajiem „pasaules gala scenārijiem” vieni šausminās, citi – iepērk sveces, sērkociņus, sāli un maizi. Trešie – skaļi zobojas par visu un visiem… Lai gan – šajā situācijā traģiskā vairāk nekā komiskā. Taisnība tiem, kas teic: dzenoties pēc mītiskās ”ekonomikas izaugsmes” un ”iekšzemes kopprodukta pieauguma”, tiek izskausts mūsu tautas dzīvesveids un darba tikums. Gan tauta kopumā, gan lielākā daļa indivīdu kļūst aizvien nelaimīgāki, viņu dzīve – disharmoniskāka… Mēs esam absurda karuselī! Un, gadu desmitiem tajā griežoties bez personiskas izpratnes un valstiska mērķa, daudzi iedzīvojušies tik lielā ”nelabumā”, ka patiešām gatavi kaut ko radikāli mainīt! Ja vien kāds pasacītu priekšā – KO un KĀ! Bet tieši to, lūk, nezina un pat negrib zināt daudzi ”augstajos namos” mītošie, jo pašreizējā situācija, kad cilvēkos valda bailes un neziņa, rada labus apstākļus sabiedrības maldināšanai un turēšanai paklausībā.

Mans ieteikums? Necerēt, ka viena diena – 21. decembris – kaut ko mainīs. Jāmainās pašiem! Jānodarbina savs prāts, jāizglītojas – lai mums katrs ienācējs nevar iestāstīt savu ”patiesību”. Jo ne jau kristieši ienesa apgaismību Latvijā, ne Padomju Savienība šurp kultūru atnesa, ne Eiropas Savienība mūs ”iecels saulītē”… Ziemas saulgriežus un gadumiju gaidot, šogad ir pietiekami daudz brīvdienu, un tajās varam mēģināt paši sevi „apgaismot” – kaut vai noskatoties filmu «Laimes ekonomika» (The Economy of Happines); i- neta resursos atrodot mūsu pašu Banku Augstskolas profesora Ivara Brīvera prezentāciju «Ekonomikas paradigmas maiņa». Ieteikumus varam papildināt vēl un vēl, ja vien patiesi vēlamies ”pārstartēt” savu domāšanu, savu attieksmi pret pasaulē notiekošo.