…citām veiksmes atslēdziņām. Saka, ka tieši pirmās trīs lietas esot tās, kas vislabāk palīdzot saglabāt mieru, vienlaikus dodot nepieciešamo enerģiju un uzturot skaidru galvu… Jo – ir taču eksāmenu laiks! Pamatskolu un vidusskolu beidzējiem šodiena, rītdiena, tuvākās nedēļas un visa šī vasara nupat šķiet kā viens vienīgs eksāmens: skola jābeidz, augstskolā jāiestājas, darbs jāatrod… Un – kas ir trakāk! – skolotāju visu redzošā skatiena un iedrošinājuma var nebūt līdzās. Neviens nenorādīs vietu un brīdi, kad gadījies izdarīt kļūmīgu izvēli. Un vecāku mīlestība, tuvinieku atbalsts ne vienmēr palīdzēs, ja dzīve izrādīsies mazliet citāda, nekā paša jaunieša un ģimenes veidotais priekšstats par to…
Tas viss vēl tikai būs. Taču pagaidām – jātic sev un zināšanām, kas skolas gados apgūtas. Jātic veiksmei, kas reizēm, izradās, nav nekas cits, kā atkal tās pašas apzinīgi krātās zināšanas… Un pieredze, lai cik tās pagaidām vēl maz, arī, protams, balstīta uz zināšanām… Re, gandrīz riņķa dancis sanāk! Pārbaudījums pēc pārbaudījuma, notikums pēc notikuma, dzīves loks pēc loka – tas viss ir apstiprinājums zināšanu nepieciešamībai. Un dzīves pieredzei – kā vērtībai. Uzskatīsim, ka šis ir pirmais noslēdzošais etaps, kurā citi vērtē mūs un mēs vērtējam sevi. Tas – par skolu beidzējiem runājot.
Protams, ikvienam var gadīties kļūdīties, nezināt, nemācēt, apjukt vai nesaprast – tāda ir dzīve. Un pirmo ”veiksmes atslēdziņu” mēs rodam skolā (Tiesa gan, – ne vienmēr to apzinoties, reizēm mācoties tikai tāpēc, ka izglītība ar likumu noteikta obligāta, ka ”skolotāji tā grib” vai ”senči piespiež”…) Šis ir īpaši atbildīgs laiks! Apzinoties un izvērtējot eksāmenu periodā saprastās kļūdas, atzīstot savu ne vienmēr nopietno un apzinīgo attieksmi pret mācībām, izturam savu pirmo eksāmenu, un tad nav būtiski, vai tā bijusi latviešu valoda vai fizika, matemātika vai kāds cits mācību priekšmets: mēs it kā ar citādām acīm, ar citu prātu pirmo reizi tā īsti novērtējam sevi. Ko zinām, un – ko nezinām. Kas ir (būs) balva par ieguldīto darbu, un kas – neveiksme, ja esam bijuši slinki vai bezatbildīgi. Ikviena eksāmena rezultāts ir tikai viena eksāmena rezultāts (zināšanas + veiksme vai neveiksme)! Tikai viena ieskatīšanā spogulī.
Vislielākie eksāmeni sāksies tad, kad būs izskanējis izlaiduma valsis un vāzēs vītīs saņemtie ziedi… Un tā – visu mūžu. Dzīve mūs vilina, pārbauda, novērtē un – ja esam pelnījuši – arī apbalvo. Bet pagaidām – turamies! (Ja nu tomēr no satraukuma mazliet kājas dreb un galva reibst, ir vēl kāds „drošs” paņēmiens: atverot eksaminācijas telpas durvis, pār slieksni jākāpj ar kreiso kāju un, skatoties uz eksaminētāju, pie sevis jānoskaita pantiņš: „Es – tas vilks, tu – tā aitiņa. Es tevi apēdīšu!”)
Lai veicas!