Metanoija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē gan grēku nožēlu, gan savas apziņas mainīšanu, gan prāta virziena maiņu. Par to iedomājos, kad ceturtdienas vakarā, kādam paziņam vēlot laimīgu Veco Jauno gadu, jokojot ieteicos, ka nu var atkal kaut ko vēlēties… Viņš visā nopietnībā sacīja, ka ievēlēšoties… jaunu valdību! Jā, runa bija tieši par "jaunu", ne "labāku", pat ne "citu" valdību. It kā tā būtu vienīgā vai labākā un gudrākā izeja no pašreizējās situācijas valstī. It kā ar to vajadzētu sākt…
Jā, sabiedrība par pasaulē notiekošo ir informētāka vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc arī uztvere ir saasināta. Taču izpratne par notiekošo, maigi izsakoties, ir visai ierobežota. Mums pietrūkst zināšanu, tāpēc bāze, uz kuras pamata izdarīt pareizos secinājumus, ir visai vāja. Un tad nu gadās, ka mēs, tauta, no visas sirds protestējam… pret infrastruktūras attīstību savā reģionā vai – gluži otrādi – mums neiejaucoties, par smieklīgi mazu kompensāciju pašvaldība var atļaut sagandēt savu zemi, sabojāt ūdeņus un piesmirdināt gaisu tā, ka pēcāk pašiem nav, ko elpot.
Iekšēji dusmodamies un sašutuši, taču nespēdami argumentēti iebilst, TV kanālos skatāmies un klausāmies, kā par pašreizējo situāciju valstī negatīvi izsakās tie, kas mūs līdz tai noveduši. Un – dzirdam jau arī… tikai un vienīgi kritiku pašreizējo politiķu un partiju virzienā! Ne no viena nav dzirdēta savas darbības analīze! Par kļūdu atzīšanu nemaz nerunājot. Viņiem jau arī, "nabadziņiem" – ir pietrūcis un joprojām pietrūkst zināšanu, tāpēc jāiztiek vien… ar naudu un nekaunību!
Šis uzskaitījums var izvērsties bezgalīgs, kļūdu virkne – neprognozējama un nebeidzama, kamēr valsts (tauta, ikviens no mums) nemainīs sava prāta virzību!
Zināšanu trūkuma dēļ mēs brīnāmies par putniem, kas kaut kur pasaulē krīt beigti no gaisa. Ticam pasaules galam, kas mums it kā ir "apsolīts" nākamgad.
Kamēr nemainīsim savu domāšanu, nemainīsies arī mūsu attieksme pret apkārt notiekošo. Un tas nozīmē, ka… nemainīsies arī notiekošais! Vienalga, kāda būs valdība un kāds – nākamais Prezidents.