Latviju sasniegusi svarīga ziņa – beidzot (!) arī eiroparlamentārieši sasparojušies, vienojušies un pieņēmuši Eiropas Savienības nākamās septiņgades budžetu! Lai ar par 8% mazāks nekā iepriekš, tas Latvijai esot gana labvēlīgs – 3,35 miljardi latu jeb vesela gada valsts budžets (tas ”tīrais” ieguvums, ja atrēķina mūsu valsts iemaksas savienības budžetā – 1,31 miljardu latu apmērā) un uz vienu iedzīvotāju esot ceturtais lielākais ”piemetums”. Nauda paredzēta gan lauksaimniekiem, gan lauku attīstībai, gan Kohēzijas (jeb dažādu komunālo uzlabojumu) fondam, gan zinātnes un transporta savienojumu attīstībai, gan enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un, ja nozare pacentīsies, arī dažādu iekšlietu dienestu stiprināšanai.
To visu lasot, prātā gluži nevilšus kā kaleidoskopā mainās nākotnes ainiņas: ko darām, kā strādājam, kā dzīvojam un kādi esam pēc nākamajiem septiņiem gadiem (ko citvalstu kritiķi jau nosaukuši par lēnas veģetācijas laiku)? No gaišās puses un visapkārt šodienas ikdienā raugoties, ir labi redzams – itin viss, kas saulainai nākotnei rada – ceļi un celiņi, grāvji un ielas, tīri un netīri ūdeņi, spoži ražotņu korpusi un vēl spožākas lopu fermas – viss līdz ar Eiropas naudu nācis. Un būvnieki, lauku darbinieki taču tepat dzīvo, veikalos iepērkas, uz tirgu un frizētavu iet, šad tad ko kulturēlu bauda – tieši tā nauda, ekonomika grozās. Un kur gan vēl ”mīkstie projekti”, kas spožos dzīparos un svešu zemju apskatos izvīti!?…
Un te nu arī klāt bažas. Kas būtu, ja nebūtu?… Vai tiešām nekā mums te bez ES piešprices nebūtu – ne ceļu, ne taciņu, ne piļu, ne būdiņu? Laikam gan, ka bez klāt dotās naudas nekādi reāli pakāpieni no krīzes bedres neizdotos – diez uz kā rēķina tad būvniecība būtu kļuvusi par teju vienīgo ”ar pieaugumu ejošo” nozari? Bet šķiet – arī sabiedriskā dzīve būtu vien īpaši izredzēto (vai galēji apsēsto) daļa, jo nu gan koncerts, gan sporta pasākums, pat dāmu tamborēšanas pulciņš un jauniešu tusiņš piedīķa pļaviņā ir ”kopienas iniciatīva” un ”iniciēts projekts”… (Nu, jūs jau sapratāt, tā arī ir Eiropas naudas daļa.)
Ja pavisam nopietni – arī ar visu Eiropas naudu mums sūri un grūti būs jāstrādā, kaut tādēļ vien, lai veco un gudrajo valstu astes galā ar godu noturētos. Bet vēl vairāk būs prāta un darba jāiegulda, lai savējos – jaunus un spējīgus ļaudis – šai astes galā noturētu.
Labāk jau tiešām nebūtu_ sliktāk? hmmm varbūt, bet ne jau par to ir runa, runa ir ar Latvijā un Eiropas parlamentā strādājošo atieksmi, cik daudz mēs palaižam labus proejktus garām, vai cik daudz bezjēdžigus uztaisam, Kā to naudu izmantot lai cilvekiem ilgtermiņā ari Latvijai būtu labi nevis saramentētais ceļš jau saplaisājis vai bērnu laukums nobrucis, vai uztaisīts nevieta kur vecāki ar bērniem izbraukuši un cik daudz mēs klanamies eiropas priekšā .
Budžets tas ir tikai pirmais punkts, bet žurnālistiem jāstrāa jāurbjās lai tā nauda tiktu pareizi ieguldīta. Kad brauc Tukumā Rīgā, Saldū Visas ielas , soliņi puķītes ir sakārtottas izbraucot cauri kā turistam viss liekas forši, bet ikdiena jau tāda nav, mājai otrā pusē dzīvo cilvēki sākot ar 178Ls rimī pārdevējas beidzot valsts sektorā līdz 400LS nu kas tā pa naudu . Jautājums, kas apmeklēs tās izremontētās pilis. _Es zinu, kas Ārzemnieki, viņiem jau vajag labu vietu platformu , kur viss sagatavots, lai baudītu.