Kad skolēns noraksta savu darbu no klasesbiedra, acīgs skolotājs to pamana un vainīgo vai nu norāj, vai ieliek sliktu atzīmi. Kad students gala darbu noraksta no cita autora, to sauc par plaģiātu un, kā liecina pēdējā laika notikumi, tā dēļ arī bijušie studenti var zaudēt krietni vēlāk iegūtos amatus… Bet – ko darīt, ja partija vai atsevišķi tās pārstāvji sev pieraksta darbus, kurus nav darījuši?! Ko darīt, ja viens vai daži deputāti tikai sev pieraksta darbus, kas pašvaldībā jau iepriekš bija plānoti un par kuriem visi deputāti jau iepriekš nobalsojuši un arī naudu tiem atvēlējuši? Tad kā tos vērtēt – vai kā vienas partijas labos darbus, vai kā kopīgu sasniegumu? Un vai vispār būtu, sevi visiem pa priekšu liekot, jālepojas ar visu to, ko paveikt ir pašvaldības uzdevums? Un atbilde te ir vienkārša – krietns cilvēks tā nedarītu, bet šī brīža politiskā kultūra jeb, pareizāk, tās trūkums nosaka savu lietu kārtību….
Politiķu rotāšanās ar citu spalvām aizsākās jau pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām, kad viens no Latvijas vecākās politiskās partijas jaunākajiem biedri izdeva pats savas reklāmas avīzes, sita sev pie krūtīm un teica, ka tieši viņš visā Latvijā ir paveicis visus acīmredzamos un taustāmos darbus (nezināšanas dēļ pieskaitot pie izdarītā arī kaut ko tādu, ko realitātē neredz joprojām) – atjaunojuši skolas, kultūras namus, sporta zāles, labiekārtojuši pludmales, dabas takas, veicinājuši uzņēmējdarbību un daudz ko citu. Turklāt tas viss bija melns uz balta nodrukāts, nevis kaut kur kādā partijas sanāksmītē izrunāts. Un acīmredzot tas nekas, ka ne būvnieks, ne skolas direktors šīs partijas pārstāvjus i tuvumā savai iestādei nebija redzējis un arī nozīmīgās būves atklāšanā neviens nebija piedalījies, nemaz nerunājot par naudas došanu vai aizliktu vārdu varas gaiteņos… Lai gan mūspusē vēl labā atmiņā ir arī prāvais finansējums, ko Saeimas deputāti sadalīja ”savām” biedrībām, dažādām organizācijām, pašvaldību projektiem, tā teikt, pateicoties par atbalstu… Tie bija tik trekni politiskie kumosi uz nereti lieso pašvaldību patukšajiem šķīvjiem, ka bija liela vēlme tos norīt, taču reizēm pietrūka saprašanas un varēšanas to izdarīt – kā saka, kas par daudz – tas par skādi. Lai atceramies finansējumu Praviņu skolas sporta piebūvei, kas par lielu naudu un ar tiesvedībām tapa nekurienē… Laba zāle, bet mazliet – dažus centimetrus par īsu, lai tur notiktu sacensības… Bet – kam tas rūpēja, galvenais, ka bija ko partijas reklāmas listē ierakstīt. Taču tas jau ir atkal cits stāsts…
Bet, atgriežoties pie svešām spalvām – nupat aplam misējies politiskajam spēkam, kas saka, ka lepojas ar savu komandu un tās izvēli – netērēt naudu pašreklāmai, bet darīt labus darbus! Diemžēl reklāmas izdevumā tas pie saviem labajiem darbiem pieskaitījis gan kultūras nama darbinieku rīkotos pasākumus, gan citviet notikušus notikumus, par kuriem to rīkotājiem un reālajiem darītājiem droši vien pat prātā nebija nācis, ka tas ir kādas partijas apmaksāts un lobēts, jo tad, iespējams, varētu nākties korupcijas uzraugiem par to atskaitīties… Patiesība gan ir daudz vienkāršāka – ir taču tik viegli lepoties ar to, ko cits ir paveicis. Un kas nekaiš partijas reklāmavīzītē salikt arī ar partiju nesaistītu notikumu un cienījamu pagasta iedzīvotāju foto, rādot: lūk, mūsu darbi un mūsu atbalstītāji!… Bez tā, ka tas, iespējams, ir gan Datu regulas, gan Reklāmas likuma pārkāpumus – bez saskaņojuma izmantot konkrētu cilvēku foto reklāmas izdevumā, tā taču ir arī maldināšana! Kā izrādās, ar to, ka kļuvuši par konkrētas partijas reklāmas sejām nav mierā ne paši varoņi, ne viņu ģimenes locekļi…
Ko teikt rezumējot? Noteikti dodieties vēlēt un – esiet izvēlīgi! Nesamierinieties tikai ar šādiem izvēles principiem: ”es viņa seju atpazīstu”, ”viņš tepat audzis un apkārt skraidījis”, ”viņš tāds jauns un smuks”, bet dariet to atbildīgi. Arī tieši no mūsu – jūsu un arī manējās – izvēles būs atkarīgs, kā mēs visu kopā turpmāk dzīvosim. Pieredze liecina, ka ne viss, bet tomēr daudz kas ir atkarīgs no tā, cik krietni un zinoši, čakli un atbildīgi ļaudis kļūst par mūsu priekšstāvjiem un pārvalda labu tiesu mūsu nodokļos nomaksātās naudas. Lai mums visiem izdodas – ievēlēt labākos no labākajiem!
