Manā trūcīgajā pēckara bērnībā ļaunākais joks bija saņemt skaistā, spožā konfekšu papīriņā ietītu… tukšumu. "Dāvaniņas" pasniedzējs parasti bija kāds no pagalma delveriem, klases huligāniem vai kaimiņmāju kauslēniem…
Nevienam cilvēkam, nevienai paaudzei nav liegts alkt un tiekties pēc labākas dzīves, sapņot un ticēt Brīnumam! Mūsdienu dzīves realitātē, kad izrādās, ka banku agresīvā kreditēšanas politika un uzbāzīgā reklāma bijusi vien cilvēcisko vājību izmantošana, kad aicinājums “Gāzi grīdā!" patiesībā izrādījies bezatbildīgu valstsvīru sauklis, tauta attapusies ar… smagu kredītnastu – gluži kā spožu konfekšu papīriņu rokās. Un nu jau laikam neviens vairs neizpētīs, cik tajā visā bijis pieredzes un ekonomikas zināšanu trūkuma vai vieglprātības, cik – salta aprēķina, klajas nekaunības vai nevaldāmas mantkārības.
Vakar Saeima pieņēma Maksātnespējas likumu, kurā iestrādāta kredītņēmēju iedalīšana grupās pēc parāda apjoma. Tas nozīmē, ka cilvēki mūsu valstī tiks sadalīti pēc ienākumu līmeņa: mazajiem kredītņēmējiem, kuru saistības nepārsniedz 100 000 latu, noteiktā parādu daļa jāatlīdzina divu gadu laikā. Savukārt, lielo kredītu ņēmējiem (par šo naudu ne jau vienīgos ģimenes mājokļus pirka! Par to “uz urrā" spekulēja ar nekustamajiem īpašumiem pašu mājās, sapirkās villas eksotiskās zemēs, iegādājās smalkus autiņus, jahtas, kuterus un lidmašīnas, iekārtoja “mazo biznesu" mīļākajām…) parāda atdošanas laiks ir krietni ilgāks – trīs ar pusi gadu. Protams, ka šajā grupā nav ne skolotāju, ne zemnieku, ne daudzbērnu ģimeņu!
Deputātiem gan ticis norādīts, ka tauta vairs nav dumja, ka atkal var nākties zaudēt Satversmes tiesā, taču… kurš gan spēj atteikties no visiem sev un tuvākajiem iegūtajiem labumiem, kurš spēj turēties pretī banku spiedienam?! Arī toreiz, bērnībā, netiku redzējusi, ka pagalma delveris tukšo konfekšu papīriņu būtu piedāvājis kaimiņmāju lielākajam kauslim…
