Jau rīt [6. jūnijā] valdība sola lemt par to, ar kādiem nosacījumiem rudenī skolas varētu sākt darbu klātienē un vai skolotājiem vakcinēšanās būs obligāta. Šī tēma – drīkst vai nedrīkst prasīt no darbinieka obligātu vakcinēšanos – pēdējā laikā daudziem ir kā karsts kartupelis. Ne rīt nost, ne tūdaļ laukā spļaut.
Pat Tiesībsargs izteicies daudznozīmīgi – no vienas puses darbiniekam ir tiesības iebilst darba devējam pret vakcinācijas uzspiešanu un atlaist tamdēļ nevienu nevar, bet no otras – var būt situācijas, kurās darba devēja prasība vakcinēties, lai nodrošinātu drošus darba apstākļus un neradītu risku pārējai sabiedrībai, ir attaisnojama. Piemēram, ja šī prasība pamatota ar valdības noteikumiem. Tātad valdībai jāskaidro, kā darba devējam jārīkojas. Vai šāds skaidrojums sekos – rādīs laiks, bet ilga kavēšanās nav iespējama, jo – lai bērni varētu mācīties klātienē, skolotājiem jābūt vakcinētiem, bet viena daļa pedagogu jau labi sen pateikusi, ka to nedarīs… Sak, drīzāk aizies no skolas, nevis ļausies vakcīnai. Tikmēr pedagogu arodbiedrības vadītāja aicināja nevienu publiski nezākāt un nenosodīt, jo – izvēle paliekot izvēle…
Tas viss rada pārdomas. Nu kas par vainu, ka izglītoti, domājams, arī zinoši cilvēki, kas skolās paši māca par vakcināciju un par to, kā mums gadu simtu laikā laimējies tieši tādēļ tikt galā ar postošām slimībām un izdzīvot līdz šodienai, tagad iestājas pret vakcinēšanos? Vai tiešam par to ar skolēniem nerunāja?! Vai arī – runāja vienu, domāja un nu arī dara ko pavisam citu? Kolektīvā atbildība, pienākums sabiedrības priekšā, atbildību par valsti – vai tiešām skolotājiem šie vārdi skan tik attālināti, tik bezpersonīgi, tik uz sevi neattiecināmi, ka varbūt var padomāt – tas viss kādam noteikti ir jādara, bet tikai ne pašam?!…
No otras puses… Jaunmoku pils dārza svētkos cilvēki gaidīja garā rindā, lai saņemtu vakcīnu. Izrādās, ne viens vien, kas reģistrējies vakcīnai, tā arī nav saņēmis zvanu par šo iespēju vakcinēties ne no ģimenes ārsta, ne no kāda vakcinēšanās punkta….
Tomēr skolotāji gluži nevar teikt, ka ir bijuši atstāti novārtā – vēl mācību gads nebija beidzies, kad viņi tika aicināti uz īpašu pedagogu vakcinēšanos un daudzi to arī izmantoja.
Tikmēr, kā jau te minēts, ilgām pārdomām nav laika – vasara paskries vēja spārniem, un rudens pienāks ātrāk nekā gaidīts. Un tas, vai bērni mācīsies klātienē, būs lielā mērā atkarīgs arī no skolotāja. Un ļoti negribas domāt, ka šāda atturība vakcinēšanas lietā esot tikai tāpēc, ka paši skolotāji nevēlas būt klasē pie bērniem, tāpat kā daļa bērnu nevēlas atgriezties klātienes mācībās skolā…
Te gribas minēt kādu līdzību ar ēdināšanu vai pašdarbību – lai kā mūs visus iepriecināja ziņa, ka vakcinēti cilvēki var droši apmeklēt ēstuves un ēst uz vietas telpās, neražojot vienreizējo trauku kalnus izgāztuvēs, reāli šādu iespēju piedāvā retais, bet daudzi saka – gaidām, kad varēs nākt visi… Un kultūras ļaudis, kuru piedāvājumu gaidīja tik daudzi, viens pēc otra atceļ koncertus, gaidot, kad nāks visi. Līdz ar to lielās cerības, ka vakcinējoties būs labāk gan ēdinātājiem, gan kultūras ļaudīm patiesībā ir trāpījis vakcinētajiem pa pieri, jo viņiem tagad ir jāsagaida, lai pārdomāt arī vakcīnas noliedzēji… Un līdzīgi ir ar skolu – daudzi ir pateikuši, ka vakcinējās, lai bērni varētu rudenī droši iet uz skolu, un kas notiek?! Skola var arī nenotikt. Jau pieminēju kolektīvo atbildību. Lūk, kas notiek, ja nav kolektīvas atbildības. Un šajā brīdī tas vairs nav bezpersonisks sauklis, bet gan īstenība.
Agita Puķīte
Skolās jau tagad trūkst skolotāju, kas strādā un trūks vēl vairāk, ja šo fašisma laikam pielīdzināmo rīkojumu akceptēs Saeima. Ne jau visi skolotāji ir gatavi saņemt šo eksperimentālo un nepārbaudīto substanci. Vai tiešām tagadējā vara ar smaidu uz lūpām atlaidīs grūtnieces un jaunas sievietes, kuras vēl cer dzemdēt, no darba, jo tām nebūs “sertifikāta”, jo eksperimentālie preparāti ir kaut vai nedaudz testēti tikai sākot no 12 gadu vecuma..
ieslēdz nedaudz loģiku.
Kādu “pārbaudītu” vakcīnu tu gribēji ieraudzīt salīdzinoši jaunam vīrusam?
tagad saradušies lērums “infektologu”
Ja skolotājs ir tik infantils un atpalicis zināšanās, ka nesaprot vakcinēšanas nepieciešamību, tad no tādiem skolotājiem tiešām ir jāatvadās un labāk, ka skolēni ar tādiem nesatiekas.
Nu tad visi tagad piespiedu kārtā kļūsim par izmēģinājuma trušiem un laboratorijas žurkām un kolektīvi atbildīgi “pārbaudīsim” šo vakcīnu!
Ja tik atpalikuši pedagogi, tad mūsu sabiedrībsi tiešām šobrīd nav daudz izredžu!
Piekrītu ” ! ”
Tādus pedagogus klātienē bērniem labāk nesatikt. Lai tik turpina zūmot un degunu treniņbiksēs pie ekrāna rubināt. Pedagogs skaitās piemērs jaunajai paaudzei. Te nu bija.
Vai tad pedagogi bija vainīgi, ka nedrīkstēja klātienē mācīties un bija jāsēž pie ekrāna un jāzūmo?
Skolotāji vienmēr pie visa tiek vainoti!
Ja rudenī nebūs klātienes mācības, tad pedagogi būs pie tā vainīgi. Tieši tā. Kurš tad vēl?
Varbūt arī vecāki un viņu bērneļi. Ja jāšpricējas, tad visiem! Arī vecākiem, kāpēc tikai skolotājiem? Bērni un vecāki taču arī var pārnēsāt vīrusu!
Tieši tā! Un visi bērneļi no 12 gadu vecuma lai būtu špricēti – kā to nosaka MK noteikumi!
Nu kā,itkā neatkarīgs laikraksts var uzspiest savu viedokli un tik redzami nosodīt nevakcinētos?Manuprāt,Agitai Puķītei jāiet pensijā jo NTZ pēc šī ārprāta pazudīs sekotāji un arī abonētāji.
Ja tik tumsonīgi skolotāji un sabiedrība,tad paliek bail kas būs nākotně ar mūsu valsti?Būs traki,jo acīmredzot trūkst izglītības,zināšanu,bet patīk dzīvot melos un pagātně.Dažiem liekas ka viņi ir gudrākie no gudrāajiem un mācīties vispār nevajag.
Šis raksts tiešām stipri atgādina padomju laikus. Ko žurnāliste tur samurgojusi? Skolotājiem jāaģitē bērni vakcinēties? Un ja skolotāji visi būs nopotēti – vai ar to būs līdzēts? Skolotāji būs tie, kas apturēs pandēmiju?
Skolas pilnas sovoku laika pensionāriem, kuriem pāri 70, un kuri ar savu lielo īpatsvaru skolās terorizē-mobingo jaunos skolotājus.
Tad par ko brīnīties, jo sovokam par savu veselību, un kur nu vēl par apkārtējo veselību, maigi izsakoties, ir nospļauties.
Senos laikos Skolotājs, Mācītājs un Ārsts bija sabiedrības izglītotākā daļa.
Padomju laiks daļu Skolotāju pārvērtis par tumsoņu baru.
Īstais salīdzinājums! Senos laikos ja kāds šmurgulis atļāvās neklausīt skolotāju, tad dabūja ar lineālu pa nagiem vai tāfeles lupatu pa muti. Tagad jau jau bērnu dārzā katrs izlaistais sīcis var iespērt vai uzspļaut skolotājam un vecāki tikai priecājas. Bet skolotājs nedrīkst neko – tikai mīļi smaidīt. Neapskaužu skolotājus šodienas situācijā, katrs var apriet, kam vien nav slinkums. Es šo darbu nekad mūža nevarētu strādāt.