Kurš gan nezina populāro teicienu: "Klauvējiet, un jums taps atvērts!" It kā pavisam vienkārša doma un tikpat vienkārša – arī darbība, taču…
Skat, viens Neizlēmīgais nelaimīgs mīņājas pie savas Mīlestības durvīm: varbūt nemaz nevajag klauvēt, atvērs pati? Mīlestība taču redzot ar sirdi…Vai tiešām nejūt, ka es te stāvu?! Dienu, gadu, mūžu… Nelaimīgais nesaprot, ka arī tad, ja durvis izrādījušās neīstās, nav pamata būt nelaimīgam, jo ceļā uz Mīlestību taču ir arī Prieks, Labestība, Miers. Un var gadīties, ka kādam jāpietiek ar to pašu, jo arī tas ir ļoti daudz!
Nedrošais bijīgi lūkojas uz savas Karjeras respektablajām durvīm: varētu jau pieklauvēt, bet… ko tad, ja atskanēs aicinājums, bet durvis izrādīsies par smagām?! Ja nu nespēšu atvērt? Ja nu aiz tām viss tik liels, tik nozīmīgs un svarīgs, ka es tam izrādos par sīku un nezinīgu? Bail… Iespējams, ka tieši šo baiļu dēļ pasaulē kļūst par vienu nerealizējušos personību vairāk.
Nomāktais, sastapis mani uz ielas, stāsta: esot tik daudzreiz gājis, pie tik daudzām durvīm klauvējis, ar tik daudziem runājis, bet viss – gluži kā pret mūra sienu! Ne sapratnes, ne atbalsta, pat ne atbalss. Cilvēks nav pat aizdomājies: varbūt par biklu bijis, par klusu klauvējis? Varbūt atbalss nav tāpēc, ka neviens nav gribējis atbalsot…nomāktību? Un vispār – varbūt tās durvis nemaz nebija īstās? Varbūt īstās ir aiz nākamā ielas stūra vai pavisam citā ielā, pilsētā? Varbūt aiz tām kāds gatavs atsaukties rīt vai parīt – vien jāklauvē skaļāk, neatlaidīgāk, pārliecinošāk?
Šie ir bēdīgi piemēri, taču ne jau lasītāju skumdināšanai domāti! Ikvienā no mums – neiepazīts, neizpētīs, varbūt pat neapjausts sēž Gudrinieks. Un viņš zina, ka visas pasaules durvis ir atveramas! Tāpēc mūsu uzdevums ir: pasacīt pasaulei, ko gribam. Protams, vispirms to pašam sevī apjaušot, apzinoties, saprotot, noformulējot. Ignorējot visus, kas apgalvo, ka mums nekas nesanāks, jo nespējam, neprotam, neesam pelnījuši…
Viss, kas mūsu izaugsmei vajadzīgs, ar mums noteikti notiks! Notiks, kad pieklauvēsim. Pie īstajām durvīm, īstajā laikā, ar īsto pārliecību.
Lai veicas!
