Ja Ziemsvētkos vai Jaungadā nav sniega, tā netrūks Lieldienās, savukārt – ko Jaungadā nosapņosi, tas piepildīsies, un ko darīsi – to turpināsi darīt visu nākamo gadu. Un kur tad vēl tas, ka visi zirņi, pupas un kāposti jāapēd vēl vecajā gadā, lai jaunajā nebūtu jāraud un lai kāposti labi augtu…
Ir simtiem un, nebaidos teikt, tūkstošiem ticējumu par to, kas jādara Vecgada vakarā un Jaunajā gadā, lai nākamais būtu mums labvēlīgs gads bez lielām nelaimēm un pārsteigumiem. Un ir daudz lūgšanu, ar kurām varam kļūt tuvāki vārdiem, kurus tieši šajā laikā pieminām visbiežāk, domājot par saviem mīļajiem – lai daudz prieka, laimes un veselības!
Mums katram ir iespēja izvēlēties, ko no visa ieteiktā, dzirdētā paņemsim, lai, mazliet paburoties un piedomājot, šo laimi arī kādam izlūgtos. Protams, varam tam visam ticēt un varam arī neticēt, bet nenoliedzami, sagaidot Jaunu gadu, lielākā daļa no mums cer, ka atnākošais gads būs labāks par iepriekšējo vai, kas pavisam noteikti, vismaz nebūs sliktāks par iepriekšējo. Protams, vislabāk jau būtu, ja varētu kaut ar acs kaktiņu ielūkoties tajā, ko nākotne sola, ko jaunais gads nesīs, jo tas ir tik ļoti cilvēka dabā – gribēt zināt kaut mazdrusciņ uz priekšu, gribēt ticēt, ka nākamais gads ar peles, žurkas vai apaļas divdesmitgades solījumu, un protams, jau pašu vēlmēm un spēkime nesīs vairāk veiksmes un pārticības.
To, vai tā arī notiks, varēsim rezumēt atkal pēc gada, bet tikmēr – vēl tikai jaunā gada virzienā raugoties – mūsu pašu rokās ir daudz burvja nūjiņu, lai mainītu to, kas maināms, izdarītu, to kas darāms, nolīdzinātu to, kas nolīdzināms. Patiesībā tas laikam būs viens no svarīgākajiem darbiem, ja gribam jaunu gadu sākt kā tīru, baltu lapu, – izlīdzināt strīdus, nolīdzināt parādus vai pavisam vienkārši – beidzot izdarīt to, kas mēnešiem un varbūt pat gadiem nav izdarīts. Protams, ne visu var izdarīt pašu spēkiem, tāpēc aicinām palīgā draugus, radus, tāpēc lūdzam atbalstu – Dievam vai vismaz kādam augstākam spēkam. Tāpēc meklējam darīšanai spēku – lūdzam to jūrai, lūdzam to kokam mežā vai sūnās ietītam akmenim. Ko darīt, ja laika tam visam par maz? Atbilde ir gaužām vienkārša – var sākt ar mazumiņu, darīt solīti pa solītim, un, vienam darbam liekot punktu, sākt atkal nākamo. Protams, tas nozīmēs to, ka būs piepildījies Vecgada ticējums par daudziem darbiem jaunajā gadā, bet vienlaikus mēs arī zinām, ka bez darba ne uz priekšu, ne, kā saka Imants Ziedonis, arī uz augšu netikt. Lai viesiem mums darbīgs un paveiktā gandarījuma pilns Jaunais gads!
