Par īstām problēmām domājot

Ne vienu reizi vien demogrāfs Ilmārs Mežs (un ne tikai viņš) publiski brīdinājis Latvijas sabiedrību – ja nekas netiks darīts tūlīt un uzreiz, mūsu tautai draud izmiršana. Pēc gadiem pieciem, brīdina eksperts, līdzēt vairs varēšot tikai ar “Āfrikas līmeņa dzimstību”, kas ir… nu ļoti mazticams scenārijs.

Nākotnes aina, ko I. Mežs zīmē, protams, ir gana drūma, lai viegli ļautos vaimanāšanai par ”sūro tautas likteni”. Vienīgais mierinājums (latviskā garā) – ne mēs vienīgie tādi – vairoties kūtri. Neba nu vidējais eiropietis, pat neskatoties uz dāsnajiem un mūspusē allaž saslavētajiem pabalstiem, gatavs dzīvi nolikt uz daudzbērnu ģimenes altāra.

Tomēr potenciālā izmiršana, pat neskatoties, ka arī citiem neveicas, nav tā lieta, ar ko uzreiz tā varētu samierināties! Tādēļ jau tik aktīvi top plāns pēc plāna, kā demogrāfisko situāciju piestutēt. Te 100 latiņus piemet, te – mazliet pabalsta vecākus, kas gatavi mākslīgai apaugļošanai, visbeidzot bīda Nedzimušo bērnu aizstāvības likumu, kas, kā eksperti brīdina, draud ar gan ar abortu aizliegumu, gan tam sekojošām negatīvi traģiskajām sekām. Bet – tā teikt, katrs dar, ko var, lai iepilinātu demogrāfijas problēmu okeānā kādu savu politisko populismu spodrinošu lāsi. Kaut arī droši vien pašiem skaidrs, ka ilgtermiņā tam īstas jēgas nav.

Tai pat laikā Tiesībsarga birojs jau divus gadus no vietas valdību aicina risināt problēmu ar bērniem bērnu namos. Neskaitāmi eksperti norāda – tā nav vieta, kur normāli augt un attīstīties bērnam. Pēc trīs gadu vecuma no apziņas vien, ka tu esi pamests un neviens tevi negrib, pat viscietākās sirsniņas lūzt, un tās salīmēt tā, kā pienāktos, nespēj ne Ziemassvētku koncerti, ne labdarības dāvanas… Tad viss jau ir citādāk.

Dažus latiņus politiskas kampaņas laikā pa labi un kreisi mētāt – tur daudz prāta nevajag… Kā nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi jau esošiem bērniem – lūk, problēmas, par kurām, manuprāt, mums visiem un jo īpaši politiķiem būtu jādomā. Turklāt – nopietni.