Vallē nozāģēta otra dižākā tūja Latvijā – Pētermuižas dižtūja. Tās apkārtmērs – 2,76 m. Koks bijis veselīgs un varējis augt vēl daudzus gadus. Tūja nozāģēta uz pašvaldības zemes, bet Vecumnieku novada Valles pagasta pārvaldē neko nezina par šāda dižkoka esamību…
Velkot paralēles par mūspuses dižkokiem, jāatceras, ka līdzīgā kārtā pirms vairākiem gadiem Ķīļu kapsētā nozāģēja vienīgo kokveida rododendru Latvijā… Arī Engures novada Smārdes pagasta «Sausupju» mājas Latvijas lielākā, resnākā dižbērza nav jau vairākus gadus. Bet arī par šo, Latvijas dižāko bērzu (apkārtmērs bija 4,3 m un augstums – 23 m) savulaik bija skandāls, jo bērzs traucēja kādai jaunbūvei. Toreiz bērzu it kā nosargāja, māju uzbūvēja nedaudz tālāk, tomēr neviens jau koku visus šos gadus neapsekoja, līdz pēc kāda lielāka vēja pūtiena varenais koks gulēja uz zemes… Toreiz konstatēja, ka vainojama trupe… «Dabas retumu» mājas lapā lasām, ka Latvijas pašu dižāko koku vidū ir arī Zentenes īve, meža bumbiere Kandavā… Vēl vairāki dižkoki, par kuriem atbildīgie daudz neko nezinot.
Uzskatu, ka šī nezināšana neatbrīvo pašvaldības darbiniekus no atbildības, bet arī, mēģinot noskaidrot kopējo situāciju, tā arī neizdevās atrast, kur varētu būt pilns Latvijas dižkoku saraksts. Atadu divas interneta mājas lapas (www.dabasretumi.lv un www.dziedava.lv), kurās tas it kā ir. Taču šais sarakstos Sausupju bērzs bija minēts kā augošs…
Esmu dzirdējusi, ka pašvaldību darbinieki nereti saka, ka labāk jau kādu objektu – ēku, dabas veidojumu, labāk neierakstīt pieminekļu statusā, jo – “tad būs jāievēro pieminekļu aizsardzības zona”… Bet arhitektūras pieminekļi, dižkoki, dižakmeņi, avoti, alas, reti augi un dzīvnieki – tā taču ir katras pašvaldības lielākā bagātība, kas ļauj gan saglabāt vēsturi un tradīcijas, patriotismu, kas ļauj arī attīstīt tūrismu, par ko visus šos gadus tik ļoti tiek runāts. Vai nebūtu lietderīgāk pašvaldībām nodarboties nevis ar pašreklāmu savos izdevumos, bet gan sagatavot informāciju par apkārtnē esošajām dabas un kultūras pieminekļu vērtībām? Tad arī paši deputāti un pašvaldības darbinieki par tām zinātu un veiksmīgāk tās varētu nosargāt. Piemēra pēc varu minēt dzeltenās priedes Engures pagastā un turpat netālu esošo čiekuru kalti, kas, ja būtu sakārtota, manuprāt, būtu ļoti interesants apskates objekts tūristiem un dabas mīļotājiem…
“..Latvijas pašu dižāko koku vidū ir arī Zentenes īve, meža bumbiere Kandavā… Vēl vairāki dižkoki, par kuriem atbildīgie daudz neko nezinot.”
– Kuri konkrēti ir tie atbildīgie, kuri daudz neko nezinot? Kuriem nosauktajās Engures, Kandavas, Tukuma novadu pašvaldībās ir pienākums to zināt?
Lūdzu informējiet. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas!
tas neatbrīvo pašvaldības no pienākuma uzzināt!!!!
Atruna, labāk kādu objektu, dabas vērtību neierakstīt pieminekļu statusā, jo tad būs jāievēro aizsardzības zona, ir visizplatītākā vietvaras bezatbildības un truluma demonstrēšana.
Tieši tāda pati stratēģija tiek pielietota attiecībā pret aizsargājamiem putniem, dzīvniekiem, augiem. Lai paskatamies kaut vai, kā jāmocās un kādas cīņas jāizcīna dabas vērtību sargātājiem, tam pašam Abavas ielejas attīstības centram Kandavas pusē! Un tās cīņas par dabas vērtībām galvenokārt ir ar ko? Nu, taču jau ar vietējo pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem, kas kas lobē šo vietvaru! Smieklīgi -toreiz Kandavā pat sabiedriskās apspriešanas laikā pašvaldības pārstāvis, dabas aizsardzības plāna ieviešanas bremzēšanai, spēra laukā pat tādu izdomājumu, ka paredzamā dabu saudzējošā zonējuma ieviešana radīšot novadam smagas sekas – samazināšot zonā esošo īpašumu kadastrālo vērtību, un pašvaldībai attiecīgi neienākšot nauda budžetā!!! Nu, kāda tad interese no konkrētiem uzņēmējiem atkarīgajai pašvaldībai sūtīt savu „sīko” dabas pārvaldes speciālistiņu iet meklēt apkārtnē kādu retu ķērpi, melnā stārķa ligzdu, dižkoku vai citu dabas retumu, lai to piefksētu un par to uzzinātu novada cilvēki un visas Latvijas sabiedrība? Nedod dies, vēl atradīs! Ko tad? Tad tik sāksies klapatas! Kam pašvaldībā tas vajadzīgs?! Iet pret uzņēmējiem, pret viņu ekonomiskajām interesēm???
Atbilde skaidra – PAŠVALDĪBAI NAV NEKĀDA INTERESE TO DARĪT.
Nu, draugi, ñemiet taču to vērā! Drīz būs tas laiks, kad vietvaras varneši būs īpaši jūtīgi pret šādiem jautājumiem – vēlēšanas! Vajag īstajā brīdī atgādināt par viñu stulbumu un tuvredzību.
Nu, nav nekā vairāk ievērības cienīga mums Latvijā kā dabas vērtības! Nav ne naftas lāgā (un paldies Dievam!), ne zelta vai urāna, pat ne zivju resursu! Vienīgā mūsu bagātība un resurss ir daba. Tie, kuri prot to novērtēt un ilgtspējīgi lietot, tiem arī jābūt varas pārstāvjiem! Ne viendienīšiem un īsprātiñiem! Ne vietējo pusbaroniñu pakalpiñiem! Ir vajadzīgi tādi cilvēki, kuri saprot, zin, un galvenais – vēlas visa novada attīstību un uzplaukumu, izmantojot (bet ne izšērdējot!) vietējos resursus un bagātības!
Lielākā nelaime ir tā attiecībā uz mežkopību, ka mēs ne tuvu vairs nejēdzam no tās neko no tā, ko saprata mūsu “neizglītotie” senči. Mums katrs koks ir tikai dēlis vai škeldas kaudze. Mums mežs ir tikai koku kopums, kuru vajag nozāgēt un iegūto sīknaudu notriekt svešzemē!
Mēs vairs nejēdzam nekā no dižkoku nozīmes! Ja tā darītu arī mūsu “tumsonīgie” senči, tad mums nebūtu ne Kaives dižozola, ne kāda cita veselīga un selekcijā izmantojama īpatña!
Piekrītu! Tātad – vērtības, vērtības un vēlreiz vērtības. Nevis izdevīgums, izdevīgums un saimnieciskais labums!
Savāda sanāk tā zaļo aktīvistu rīcība.
Vai tiešām grūti bija ar brīdinājuma lentu aptīt dižkoku?
Izskatās , ka zaļie aktīvisti ir tupējuši krūmos un gaidījuši , kad ļaunie zāģeri nozāģes dižtūju , lai pēc tam izlīstu no krūmiem un rībinātu zaļās bungas.
Ir interesanti zināt kas viņus sponsorē jo biedru naudām to nevar izdarīt.
skaidrs, ka nevar bez naudas to izdarīt! Tāpēc pačukstēšu tev… speciāli tev – viens no mūsu sponsoriem ir “Latvijas valsts meži”.
tev zaļie aktīvisti izpostījuši dzīvi, ka tu tik ļoti viņus ienīsti?
Bet pirms kādus dabas retumus kādā novadā sargāt un rādīt tūristiem, tie tā kā būtu vispirms jāapzina, jāuzskaita. Taču, kā zināms, ar biotopu kartēšanu mūsu valstiņā vispār ir mēmais vājprāts un pirmām kārtām šķēršļus, kāds kauns! šim procesam jau ilgstoši un nepagurstoši liek tieši Latvijas Pašvaldību savienība! Nu, te katrs interesents vai vēlētājs var paskatīties, kas tad katrā no mūsu novadu pašvaldībām ir tas deleģētais pārstāvis Latvijas Pašvaldību savienībā. Un tāpēc pašvaldību priekšvēlēšanu cīņās, lūdzu, esiet aktīvi un paģēriet deputātu kandidātiem – kāpēc nav? Kāpēc kavējiet, kāpēc bremzējiet šo kartēšanu?! Mēs, iedzīvotāji, gribam uzzināt dabas vērtības savā apkārtnē, mums tas ir svarīgi, bet jūs negribat! Kā interesēs, cienījamie kalpi, jūs darbojaties?!
Bet gribi, negribi – mums vienalga būs Eiropas Komisijai jāziņo par saviem biotopiem, jāsaprot, ka tos esam apņēmušies sargāt atbilstoši Eiropas direktīvai. Vietējo dabas vērtību apzināšanai bez kādiem liekiem jautājumiem būtu jābūt katras pašvaldības darba kārtībā, jo tas nešaubīgi ir novadu iedzīvotāju interesēs.