Par ideāliem

Kamēr apdomāju tos pamatīgākos pēdējā laika iespaidus, ar kuriem gribētos padalīties šajā redakcijas slejā, visam jau uzrakstītajam svītru pārvelk kolēģu saruna: "Vai tu re, Godmanis atkāpsies. Tā saka Bērziņš." "Bet ko tad pats Godmanis, kāpēc pats neko nesaka?" "Vēl runāšot ar Zatleru." "Un kurš no lielākajiem kretīniem nāks vietā?" "Cirks!"

Kamēr apdomāju tos pamatīgākos pēdējā laika iespaidus, ar kuriem gribētos padalīties šajā redakcijas slejā, visam jau uzrakstītajam svītru pārvelk kolēģu saruna: "Vai tu re, Godmanis atkāpsies. Tā saka Bērziņš." "Bet ko tad pats Godmanis, kāpēc pats neko nesaka?" "Vēl runāšot ar Zatleru." "Un kurš no lielākajiem kretīniem nāks vietā?" "Cirks!"

Tiešām cirks, ja tas notiktu kaut kur – nezināmas Ņūmambambijas krastos, nevis mūs valstī, manā un manu vecāku, manu bērnu zemē.
Nu, kāpēc, kāpēc tieši ar mums tā notiek!? Nu jau vairs nevaram mierināt sevi ar vārdiem, ka tā tas ir visur pasaulē, sak, tie lielie (Amerika, Krievija) pa priekšu, un mēs viņu pēdiņās… Nu, nav tā visur. Par to, ka savā ziņā esam īpaši, pēdējās dienās nācies pārliecināties vairākkārt. Vispirms jau mūsu kolēģis, atgriezies no komandējuma Briselē, bija pārskaities ne pa jokam. Ne tikai tur ieraudzītās birokrātijas un patukšo sarunu dēļ, bet arī īpašās uzmanības dēļ – juties nu gluži kā no muļķu mājām ieradies – kolēģi no citām valstīm viņu vai apbēruši ar jautājumiem: vai tiešām cilvēki klīst ielās, uzpampuši no bada? vai tiešām mums nav elektrības un siltuma? vai tiešām slēgtas skolas, slimnīcas un citas valsts iestādes? Un šiem pievienojās arī Tukuma domes priekšsēdētāja Jura Šulca iespaidi Polijā. Braukuši uz turieni, lai runātu par to, kā kopīgiem spēkiem izkļūt no krīzes, bet kolēģi nav sapratuši, par ko īsti runa. Kāda krīze?! Uzņēmumi ir, cilvēki strādā, pašvaldībām nekādu ierobežojumu, Eiropas projektiem atbalsts ir…
Jā, tad nu jādomā – ar ko mēs tik īpaši? Nu kāpēc, vismaz šobrīd tā šķiet, mums pie varas nav neviena gudra, drosmīga un – kas tik nestabilā laikā jo īpaši svarīgi – godīga un uzticības vērta cilvēka!? Tikai sīkmanīgi ierāvēji, ņirdzīgi intriganti un augstprātīgi vāvuļotāji?
Iespējams, viena no atbildēm varētu būt stāstā par ideāliem, par paraugiem, kam sabiedrības vairums grib līdzināties. Nu, sakiet, ko gan var gaidīt no sabiedrības, kam laba vadītāja paraugs ir Lembergs; izveicības – Šķēle, bet svētulības un darbīguma – Šlesers? Un kurš tad runā par Valsti, Godu un Sirdsapziņu?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *