Visi, dažu labu ekonomikas speciālistu un demogrāfu ieskaitot, ir priecīgi par to, ka teju apbrīnojamā vienprātībā valdība spēja vienoties par vienreizēja un 500 eiro vērta pabalsta izmaksu visiem Latvijas bērniem. Un politiķi pavisam ekstāzē. Uz dižās vīruskrīzes diži nepatīkamo lēmumu fona nu beidzot taču izkūņojies kāds lielai tautas daļai tiešām tīkams lēmums, un to kā ordeni pie krūts cenšas naski piesprausts ne viens vien politiķis! Tā tas ir gan ar nacionāļu vadoni Raivi Dzintaru, kas, pat valdības sēdes beigas nesagaidījis, jau priecīgi iečivināja sociālajos tīklos (Sak, lai nepaspēj pārdomāt?) par saviem panākumiem, īpaši, ņemot vērā, ka ar pašu bīdīto “pareizās ģimenes“ definīciju, kā šķiet, šobrīd viss pieklusis. Tāpat mūsu Labklājības ministre, kura teicās, ka ideju par šo pabalstu taču rosinājusi tieši viņa un vispār… jau pērnajā pavasarī.
Iespējams, tā šobrīd ir tāda iemācīta komunikācijas forma, ka, vēršoties pie vēlētājiem, ir jālielās un attiecīgi visbiežāk jālieto vārdiņu ”es, es, es”, lai gan, pat no politiskajiem procesiem stipri attālinātajam ir skaidrs, ka neba nu viens pats ministrs ir visu lietu bīdītājs un lielais reformators, īpaši, ja viņš pats tik tāds – politiķis iesācējs. Pieņemu, ka tad jau ne par ko šajā valstī nevarētu būt drošs, ja viss būtu tik vienkārši un vienas personas rokās. Un, es saku, – labi, ka tā, pat ja dažam labam vēlētājam tā ir rūgta vilšanās, ka viņa bļaustīgais favorīts, nokļūstot ministra krēslā un apostoties ar reālo situāciju, kļūst daudz mērenāks nekā priekšvēlēšanu laikā…
Ko tur liekuļot – nav jau bēdīgi arī paši stāsta vaininieki jeb ģimenes, kas šo vienreizējo pabalstu saņems. Mūsu kolektīvā arī klīst jautri stāstiņi par bērniem, kuri, kā paši saka, šakuši dalīt “lielo piķi“. Un daudz vecāki neatpaliek – gribot negribot apziņā uznirst neskaitāmas vajadzības, kas allaž tieši naudas trūkuma dēļ tikušas atliktas…
Bet tajā pašā laikā, vismaz mani, nu ļoti, ļoti bažīgu dara šādas “helihopteru naudas”, īpaši ņemot vērā, ka jau pielemtajam tiks iztērēta lielākā daļa no neparedzētiem gadījumiem paredzētās budžeta naudas… Un sola taču, ka varētu apdomāt arī par citām sabiedrības grupām un viņu vienreizēju pastimulēšanu! Bet… kas to visu nopelnīs?
Ja izdalīto naudu cilvēki iztērē – tad viss ir bumbās! Nauda ir jātērē. Ja sabāž zeķēs vai izved no valsts – tad gan ir slikti.
Un reali cik panems sev?
Lokdauns , svetatafors un beidzot” helikoptera nauda”, vai tiešām met no helikoptera? Smiekli caur asarām, vai tiešām latviešu valodā vairs nav vārdu kā to pateikt. Bija krievu laiks, tagad angļu un nezin vēl kāds, kur ejam.
nevis šķidru laid, bet uzreiz piedāvā savus variantus!
Varianti nav jāpiedāvā latviešu valodā ir pietiekami bagāta ar daudz skanīgiem, piemērotiem vārdiem.
Piemēram?
Mājsēde , mājēde, mājdrāziens, mājkino, mājrāde, mājkakātava.
Lembergam atņemtie pāris simti ļimaki , ļaus esošajiem labdariem pirmsvēlēšanu gaisotnē nomest vēl pāris helihopterus lumpeņu uzpirkšanai.
Debils esi?
Būtu interesanti papētīt iemeslus, kālab Latvijā valsts atbalsta apjomi ir kritiski mazi. Starp citu, ministri lemj, bet lēmumus gatavo tie, kas vismaz patlaban ar darbu un algu ir nodrošināti un kas nez vai saprot kādu, kam darbs ir, bet strādāt neļauj. Diemžēl, gads ar vīrusu nav mainījis ministriju nespēju sadarboties un valsts sistēmas darbinieku domāšanu. Ja palasa kritērijus jebkam, tie rakstīti kā instrukcija, neiedziļinoties. No tā arī kļūdas.