Latvijā – kā viena no valsts prioritātēm – kārtējo reizi noteikta nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšana, taču darbos atkal laikam ”čiks” vien sanāks… Pagājušā gada decembrī tika atjaunoti uz laiku atceltie ”sociālo iemaksu griesti”, kas nosaka: brīdī, kad persona gada ietvaros nopelnījusi vismaz 464 000 eiro, tai vairs nav jāmaksā sociālais nodoklis. Pašreizējā valdība gan ”esot gribējusi” no šīm atlaidēm atteikties, tomēr palikusi pie bagātajiem labvēlīgās nodokļu politikas. Ne Saeimu, ne valdību nesatrauc fakts, ka šādi priviliģēto 4770 cilvēku dēļ valsts budžets nesaņem 33 miljonus eiro. Labklājības ministrs, aizbildinoties ar to, ka šis jautājums ”vēl nav pietiekami izdiskutēts”, to noņēmis no darba kārtības. Tagad tauta var minēt: ”diskutēs” līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vai tik ilgi, kamēr ”mazais vīriņš ar lielo hūti” būs apmierināts ar rezultātu. (Citas valstis gan nebaidās no savu zemju bagātniekiem pieprasīt samērīgus nodokļus!) Pie mums – ”viss, kā parasti”: valdošie neaiztiek bagātos, bet bagātie – sponsorē partijas un gādā ienesīgus amatus caurkritušiem politiķiem. Vai mēs to nesaprotam? Noticam solījumiem, klusējot akceptējam, balsojot par vienām un tām pašām partijām? Pēc tam – kārtējo reizi jūtamies apmuļķoti, kad mums saka: ”Paši vainīgi!”…
Mēs ik dienas redzam un izjūtam, kā ”plaisa” starp valdošajiem un tautu aizvien straujākos tempos pārvēršas par ”aizu”, jo… mēs vairs neticam! Ne mierinājuma vārdu patiesumam, ne solījumiem, ka darbi, kas sekos, būs atbilstoši tiem. Un – kas ir visbēdīgākais! – mēs pamazām sākam neticēt arī paši sev. Neticam, ka, varam panākt uzlabojumus vispirms jau ”mazajās lietās” – sakārtotu darba vidi; godprātīgus darba devējus; saprotošus un pretimnākošus ierēdņus, kas spēj ieraudzīt ne vien ”likuma burtu”, bet arī ”dzīvu cilvēku”, utt. Pilsoniska drosme un liela apņemšanās vajadzīga arī, lai kopīgiem spēkiem sakārtotu veselības un dabas aizsardzības, izglītības un citas mūsu dzīves jomas. Pirmais, kas, manuprāt, jāpaveic – godīgi darot savu darbu un apzināti veidojot savu dzīvi, mums jāpanāk, lai tie, kas šo tautas ignorances ”grāvi” izrakuši, to paši savām rociņām, ar savu gadīgu darbu un attieksmi pret valsti un tautu, to beidzot sāktu ”bērt ciet”. Cita ceļa nav!
Ziniet un arī negribas vairs ne ticēt, ne censties kaut ko uzlabot, jo nav vērts, tu kā esi nabags, tā arī paliec nabags.Darba devējs var atļauties paņirgāties un kas, nepatīk, ej projām, jo mums īpaši liela izvēles iespēja šeit nav dota.Nav jau ko brīnīties, ka cilvēki izdara pašnāvības, jo mums jau nevienam neinteresē kā jūtas otrs, jo katram savs krekls ir tuvāks.
Jau sen bija gaidāms, ka būs plaisa. Tā veidojās maz pamazām. Bet, mēs klusējam, tie tur augšā, kā parasti, domā, ka gan jau viss palēnām nokārtosies, izlīdzināsies. Tomēr nekā, var būt sliktāk, nekā domāts!
Valdības ņirgājas, darba devēji, sajūtot visatļautību, ņirgājas, u.t.t……
Ko gan darīt nabaga darbiniekam?
Starp citu,kādi atklājumi TELMā?
Soc. nodokļa likme = 34.09% (23.59% darba deveja + 10.50% darba ņēmēja). Bruto ienākumi gadā 464 000 EUR x 4770 “priviliģēto” x 10.50%= 232 394 400 EUR gadā (darba ņēmēja vien nesamaksātais nodoklis). Lūdzu palabojiet, ja es kļūdos, bet jājautā – kas pie velna tie par 33 milj eiro, ja reālā summa ir x 7? Un tāds viens frukts paņem “slimības lapu” un kādu 100 vidējās darba algas saņēmēju iemaksas nā-ni! Pasakaini! Japiekrīt, LV ienākumu sadale ir kritiski nevienlīdzīga un sen jau prasās pēc progresīvā IIN.
Vai sīkajiem Tukuma uzņēumējiem tikšanās reizē ar VDI gudrajām galvām neradās šāds jautājums?
gadījumā darāgāka elektŗiba un parējais jau veicinās noziedzības izpelešanos pamatīgu …
gadījumā darāgāka elektŗiba un parējais jau veicinās noziedzības izpelešanos pamatīgu …