Ir grūti pateikt, kas sakārto notikumus tā, lai pēc sāpju pilnām dienām un trauksmainas diennakts, kas skar katru un ietekmē katru, nāk laiks, kurā šo visu pārdomāt. Tieši tā ir noticis vai, pareizāk, tā notiks jau šīs nedēļas beigās, kad, sākot ar šo svētdienu, turpmākās četras būs veltītas Adventes laikam jeb pārdomu pilnajai Ziemassvētku gaidīšanai. Šoreiz vēl klusākai nekā citkārt.
Protams, ir grūti novirzīt domas no 21. novembra Zolitūdes traģēdijas un 27. novembra premjera demisijas, jo lūkojies, ciktāl gribi – pasaulē, valstī vai pagastā – viss ir cieši saistīts vienā cēloņsakarību virknē. Tas, kāpēc sagruva veikals un kāpēc atkāpās premjers – ir viens un tas pats, un tā ir cilvēku attieksme pret darbu. Ja tā ikreiz būtu godprātīga (jā, tik vienkārši!), nebūtu ne pirmās, ne otrās, ne visu pārējo nelaimju. Vai arī – to būtu daudz mazāk.
Ja godaprāta tēmu gribētu paplašināt, tad ar kritisku skatu varētu palūkoties uz daudziem un dažādiem projektiem. Un arī tas ir stāsts par godaprātu, darbu darot pašu pilsētā un pašu pagastā. Var ņemt Tukumu vai Lesteni, vai kādu citu vietu Latvijas kartē, un tā “slimība” būs akurāt viena un tā pati. Gan jau ka ne vienmēr tīši, varbūt kaut kā stulbi sanāca, ka jau pēc mēneša vai gada kāds jaunuzlikts jumts tek vai griestu plāksnes atdalās, vai celiņš iebrūk, vai asfaltā bedre…
Un ko teikt par svešajiem, ja godprātīgas attieksmes nav arī pašiem – tiem, kas darbu dara savā pilsētā?! Lai kā arī neliktos, ka vietējiem tā latiņa dažādos darbos jāuzceļ tik augsta, lai visiem pārējiem no ādas būtu jāizlien, lai tai tiktu pāri, diemžēl tā nav. Reizēm vairāk šķiet, ka vietā ir vārdi – savējie sapratīs. Jo, ticiet vai ne, bet katru kļūmi var tik vienkārši attaisnot, ka paši nemanām, kā esam pieraduši pie neizdarībām un kā vārdus – ”kam negadās” – esam pieņēmuši par vislabāko attaisnojumu. Un tāpēc samierināmies ar tik daudzām aplamām lietām, jo… varēja taču būt vēl sliktāk…
Pasakiet, kāpēc tā notiek? Nav augstas latiņas? Nav prasīga uzraudzītāja? Nav sajūtas, ka pats sev, bērniem, mazbērniem radi, būvē, plāno un dari?…
Ja sāc strādāt ar citu attieksmi, tevi izsumj, kā tādu, kas neiederas sistēmā.
Tevi, Solvitiņ, izstūma nevis par nepareizu attieksmi, bet gan tāpēc, ka noteiktu biji par gudru gan tai āmurgalvu bandai, gan arī tautai.
Sistēma bija par stipru un es par vāju, lai viņu mainītu, bet sistēma arī mani neuzvarēja, par to es katru dienu pasakos.
tieši tā, vecā sistēma ir tik ļoti ierūsējusi, sevišķi valsts iestādēs un pa iebrauktām sliedēm turpina slīdēt
Runā konkrētāk! varbūt baidies ka uzkritīs ķieģelis no koka mājas…
redzi,Tu met ar vārdiem,kāds celtniecības priekšnieķelis ar ķieģeli. viņš jau negrib Tevi traumēt. pamet,lai Tu ķertu…
kurš te ir svētais? baznīca vai advente nepalīdzēs…