Protams, ka ar to es domāju mūsu valsts pārvaldīšanas metodi, tā saukto "strausa politiķi". Sak, iebāžam galvu smiltīs, neko neredzam un ticam, ka citi arī neredz!
Lai pašiem nebūtu jāsabaidās no tā, cik maz latviešu vairs palicis Latvijā, jaunā tautas skaitīšanas metode pieprasa ziņas tikai par to, cik cilvēku attiecīgajā adresē deklarējušies. Kur viņi atrodas patiesībā – kas varai par daļu?! Kamēr nezog, nelaupa, neslepkavo vai kā citādi "negrauj Latvijas tēlu pasaulē", tikām viņu ne redz, ne dzird.
Ziemas pēkšņie dziļie sniegi krietni pabojāja elektrolīnijas visā valstī, tāpēc mums, iedzīvotājiem, palielina maksu par elektroenerģiju. Un kas kādam daļas gar «Latvenergo» peļņas miljoniem, kas visus iepriekšējos gadus tika izdalīti dividendēs, gandrīz neko neatstājot uzņēmuma attīstībai. Un, ja labi dziļi iebāž galvu smiltīs, tad var taču neredzēt, cik bezgala daudzām ģimenēm elektrības taupīšana tagad liks atteikties no elementārajām sadzīves ērtībām, – Eiropa ko tādu pat iedomāties nevar!… Arī preču cenas, ko sadārdzinās tarifu celšana, nevienā jomā nekļūs zemākas.
Bet neba nu šīs pāris jomas mums vienīgās tādas, ko pašiem netīkas ne redzēt, ne pieminēt. Daudzās nabadzīgajās valstīs, piemēram, bērni sapņo par iešanu skolā, stundās mirdzošām actiņām klausās skolotājā, jo zina, ka vienīgi izglītība ir kāpnes, pa kurām izrāpties no posta bedres. Bet kā tas ir pie mums? Ir taču dzirdēts, kā skolēni skaļi priecājas, ka skolotājs saslimis… Ka zem sola telefonā datorspēlītes spēlē…
Gandrīz vai paldies jāteic tiem pēdējā laikā “grēkojušiem" policistiem, jo tikai šādā veidā, izrādās, iespējams sagaidīt, ka no amata atkāpjas cilvēks, kas netiek galā ar saviem pienākumiem. Līdz tam – un daudzās jomās vēl joprojām – tik daudziem galvas ir smiltīs! Reizēm ir sajūta, ka…ar mūsu tautu notiek tas pats. Par “ne mana cūka, ne mana druva", par “kašķi svešā pirtī" atceramies, bet…par savu nākotni laikam pat domāt bail. Jo citādi taču mēs arī savas galvas vilktu ārā no smiltīm! Un – "nerautu nost galvas" tiem, kas savējās jau izvilkuši.
Tāda nu ir mūsu Latvija – izzagta, izlaupīta un izvarota… Un nav nemazākās cerības ka kaut kas, kaut mazdrusciņ ietu uz labo pusi! Valdis Lācītis ar draugiem lācēniem tikai stāsta kādi mums nodokļu pārpildījumi, par cik % palielinājies eksports, ka bezdarbs mazinās, tikai reālajā dzīvē viss izskatās kaut kā stipri savādāk!
ko jūs, Āfrikā daudzos ciemos vispār vēl nav elektrība, gan jau mēs te kaut kā, kaut vai pastalās, ka tik brīva Latvija
un mēs jau tādi esam, ja pašu nekas neskar, tad nav ko bāzties visur, galvenais ir pavaktēt ko dara kaimiņš un vai viņam neiet labāk, nekā man