Kad pagājušajā nedēļa satikās SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra»» dibinātāji, lai lemtu par turpmāko rīcību, saprotams, svarīgākais jautājums bija par kredītu, kas ar veseliem 2 miljoniem eiro nu draud uzgāzties uz deviņu pašvaldību pleciem. Patlaban sīkākas informācijas par to, ko tālāk pašvaldības darīs, nav, jo dibinātāji par to lēma aiz slēgtām durvīm. Lai gan – jau iepriekš un vairākkārt ir ticis teikts, ka uzņēmumam tādas naudas nav, turklāt to apliecina arī uzņēmuma gada pārskats, kurā teikts, ka peļņa ir 193 651 eiro, un ar šo summu, kā tika skaidrots, segs iepriekšējo gadu zaudējumus. Tas nozīmē, ka pašvaldībām šie divi miljoni eiro būs jāsamaksā! Bet, runājot taisnu valodu, patiesībā to visu samaksāsim mēs visi – nodokļu maksātāji, un tas nozīmē, ka bažas, vai reiz nenāksies pašu dibināto uzņēmumu glābt, ir piepildījušās. Turklāt šī jau nav vienīgā naudas summa, kas uzņēmumam nepieciešama – vēl ap 300 000 eiro pašvaldībām jāiegulda uzņēmuma pamatkapitālā, lai tas spētu piedalīties Eiropas projektos un uzņemties citas saistības.
Tikai te ir jautājums – vai tieši tāpat būtu noticis, ja pašvaldības nebūtu nodevušas «Piejūrai» sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas, saprotams, prasīja no uzņēmuma vairāk naudas, kuras tam, kā izrādās, nebija, un līdz ar to bija jāņem kredīts, ko tas arī izdarīja 2018. gadā? Tā kā pašvaldībām tika solīts, ka nekādu naudu ieguldījumiem nevajadzēs, uzņēmums galvojumu kredītam prasīt no pašvaldībām nevarēja, tāpēc tas ieķīlāja vienīgo, kas tam bija palicis – mantu. Bet vai dibinātājiem, kas ar padsmit lapu lēmumu astoņās pašvaldībās (jo Jūrmalā atkritumus vāc komersants) centās pierādīt sabiedrībai, saviem nodokļu maksātājiem, kāpēc gan «Piejūrai» pašai jāvāc atkritumi, neienāca prātā, ka konteinerus neviens nedāvinās un atkritumu savākšanas mašīnas arī ne?! Toreiz, kad šāds lēmums pēdējā domes sēdē pirms pašvaldību vēlēšanām bija jāpieņem, deputātiem rokas gaisā cēlās viegli. Vai tiešām – tikai ar domu, lai šo putru strebj nākamais sasaukums?! Vai arī naivi šķita, ka viss tiešām atrisināsies… ne no kā?! Bet labi taču zināms, ka nauda kokos neaug, ka ik cents, ar ko rīkojas pašvaldības, ir kāda nodokļu maksātāja samaksāts.
Tāpēc nemaz neizbrīna runas, ka pašvaldībām vajadzētu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodot atpakaļ tirgū, tātad – nodalīt no poligona un šķiroto atkritumu savākšanas… Bet tas atkal nozīmē, ka vēsture atkārtosies. Tukuma pilsētas laikā reiz jau bija stāsts par SIA «Tukuma ainava», kas, kā jau pašvaldības uzņēmums, par pašvaldības naudu dāsni tika “bagātināts” ar transportu un citām nepieciešamām lietām, un pēc tam nodots privatizācijai. Protams, šobrīd nekur nav teikts, ka pašvaldības izlems uzņēmumu sadalīt, taču – cik ilgi tās būs gatavas ieguldīt?! Un kas notiks ar tarifu pēc šāda 2 miljonu eiro ieguldījuma – vai tas nepieaugs vairākkārtīgi, apgāžot pašvaldību līdz šim apgalvoto, ka pašām apsaimniekot sadzīves atkritumus ir vispareizāk un visizdevīgāk, jo tās tad rīkotos, kā gādīgs saimnieks, nevis kā uzņēmējs, kas visu gribētu iebāzt savā kabatā… Tieši tādi vārdi izskanēja pirms trim gadiem, kad «Piejūrai» uzticēja savākt sadzīves atkritumus. To, cik saimnieks šajā reizē bijis gādīgs, šobrīd redzam visai skaidri un arī divi kriminālprocesi liecina, ka šajā saimniekošanā kaut kas tomēr nav bijis kārtībā. Vai arī šāda saimniekošana un ”gādība” kādam bijusi ļoti izdevīga.
Un ko tālāk, visi kopā lēma un balsoja, nupat gatavojas uz nākamo kāpienu- tie paši???