Rāmi sēžu lodžijas šūpuļkrēslā, malkoju tēju un klausos jauno bezdelīdzēnu (jā, lodžijas apdzīvojamo platību jau ilgus gadus dalu ar darbīgu bezdelīgu pāri!) ņudzināšanā. Klāt izlidošanas laiks, un vecāki, barību piegādājot, kļūst aizvien "slinkāki": tāda nu reiz ir viņu pedagoģija. Sak, vēders izmācīs i lidot, i mušas ķert!
Kamēr nododos filosofiskai apcerei, nepacietīgākais mazulis, kaklu snaikstīdams, pēkšņi veļas pāri ligzdas malai un… iekrīt man tieši klēpī! Bet bailes no manis izrādās lielākas par bailēm no lidošanas, un bezdelīdzēns, atkal izmisīgi kuldams gaisu, "uzmunsturējas" uz apmales un metas lejup no ceturtā stāva augstumiem. Protams, gaisā izdodas noturēties – pēc mirkļa jau mamma ir klāt, lido līdzās “spārnu spārnā", beigās vēl piestutē bērneli ligzdas malai, lai vieglāk nokļūt atpakaļ. Nākamajā rītā aiz mana loga ir klusums un tukša ligzda. Top skaidrs, ka rudens vairs nav aiz kalniem.
Ak, bet es taču gribēju par "vēdera skolu"! Un jāteic, ka arī tajā ir dažādas “specialitātes", dažādi paņēmieni pārtikas sagādē. Šoreiz – ne par tiem, kas, smagi strādājot, gādā, lai paēdusi būt ne vien pašu ģimene, bet visa latviešu tauta. Šoreiz – par pieticīgākiem mērogiem… Ik dienas var redzēt nodzītas automašīnas, no kurām izkāpj ne mazāk noguruši, odu un karstuma izmocīti ogotāji. Ja rudens būs labvēlīgs, viņi visai drīz pārtaps par čakliem sēņotājiem: jo "skola nāk virsū" un bērniem vajag grāmatas, burtnīcas, drēbes un apavus. Uz soliņa pie mājas, no karstuma dzīvokļos glābdamās, sasēdušās kaimiņienes spriež, kas un kā katrai dārziņā paaudzis, jo sāksies krājumu gatavošana ziemai.
Bet paziņu vidū ik pa laikam kāds pasūdz bēdu: pa nakti mazdārziņš “notīrīts pliks"! Viss, kas sēts, ravēts, kopts, laistīts, tagad pārcēlies uz citām mājām, citiem pagrabiem un vēderiem. Izrādās – ir pietiekami daudz tādu, kas atļaujas paņirgāties: "Vienu nakti nepaguli, un būs gan burkāni, gan bietes, gan sīpoli un kāposti!" Šķiet, te droši varētu pievienot arī sociālo darbinieku pieredzi: ne visi, kas nāk lūgt (vai pat pieprasīt) pārtikas pakas, ir veci, slimi un nespējīgi.
Tādas, lūk, ir tās "vēdera skolas", un ir grūti atšķetināt, kad un kāda katram bijusi pirmā "skolas diena", kas – skolotāji…
