Ik gadus – pavasara pilnmēness pirmajā svētdienā kristīgā pasaule svin Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētkus. Savukārt, senie latvieši jau pirmskristus laikos par svinamiem atzina pavasara saulgriežus – dienas, kad Saules lēkti un rieti izlīdzināja dienu un nakti, padarot tās vienādā garumā: daba pēc ziemas miega modās jaunam ritumam, un cilvēks tai ritēja līdzi – ar ziemas sārņu aizmēšanu, ar pavasara darbiem sētā, laukā, tīrumā… Ar dziļu izpratni un patiesu prieku par nebeidzamo Laika rata ritējumu.
Un tomēr… kaut kā šajā izpratnē cilvēkam pietrūkst. Vismaz – mūsdienu homo sapiens, kas attālinājies no Dabas, Dieva likumu vietā izstrādājis citus – sev pieņemamākus un ērtākus. Cilvēks sev radījis likumus, pēc kuriem dzīvojot, var iekārot cita mantu, sievu, pat dzīvību… Savā ikdienā dzīvojot, mēs pat neaizdomājamies, cik deformēta ir šī pasaule! Ticības vārdā joprojām nebeidzas kari. Resursu dēļ valsts karo ar valsti. Izdomātu ideju vārdā tauta karo ar tautu…
Kur šeit ir Lielā Diena?! Tikpat labi varam pajautāt paši sev: kur ir Zaļā ceturtdiena, ja māju pagalmi, grāvmalas un meži atkritumu pilni? Kur mūsu – ”augstāko būtņu” – apziņa, ja ”sakopšanu” uzticam… ugunij? Kur Lielā Piektdiena un Klusā sestdiena, ja ziņu portālos ņirb ar narkotikām, seksu un vardarbību saistītas ”superziņas”, ja mūsu brīvo laiku vardarbīgi piesārņo lamuvārdu straumes no teātru skatuvēm?
Un tomēr! Laika rats ir neapturams, un pasaulē, kur viss plūst un mainās, reiz pienāks arī tāda Lielā Diena, kad cilvēki nemirs bada nāvē (Zeme spēj pabarot visus!), kad bērni dzims veseli un augs laimīgi (Augsts vecāku apziņas līmenis liek gādāt par bērna veselību jau augļa stadijā; atbildīgi pieaugušie nepamet bērnu bezpalīdzības stāvoklī…), kad Dabas radītās skaņas (Lietus aiz loga, urdzošs pavasara strauts, lapu čaboņa rīta vēsmiņā…) vērtēsim augstāk par kakofoniju, ko izklaides industrija joprojām uzdod par mūziku.
Tātad – Lielā Diena būs! Varbūt – vēl ne rīt vai parīt… Varbūt – katram nedaudz citāda, un tomēr! Vienam tā sāksies ar bērna nākšanu pasaulē, citam – ar atveseļošanos pēc grūtas slimības, vēl kādam – pēc nogurdinošas cīņas ar saviem netikumiem… Garīgā augšāmcelšanās noteikti nāks – ar spožu uzvaru pār visām negācijām, ar īstām gavilēm un visu pārējo, ikdienišķo un ikgadējo – raibām oliņām, sidrabainiem pūpoliem, pirmajiem tauriņiem, ērģeļu mūziku baznīcā, žilbinošu sauli un cīruļiem debesīs.
Priecīgas Lieldienas mums visiem!