Senu latviešu dzīves gudrību saglabājusi paruna «Kā mežā sauc, tā atskan». Jautājums ir vien par to, cik bieži mēs šo atziņu ņemam vērā.
Reiz, kad gatavoju materiālu laikrakstam par kādu zemnieku saimniecību, tās saimnieks lūdzās, lai neņemot ļaunā, bet viņš ļoti negribētu, ka par saimniecību raksta avīzē, jo, lūk, turpat, aiz kalna kaimiņos kādā lauku mājā dzīvojot skaudīga riebēja. Pēc publikācijas uz lauka atkal parādīšoties saliktas olas un tad jau arī nelaime būšot klāt kā saukta… Toreiz nobrīnījos vien, nodomāju, – ja jau negribēja ielaist žurnālistu savā saimniecībā, varēja taču to godīgi pateikt, nevis izdomāt un stāstīt visādus brīnumus! Taču ar līdzīgiem stāstiem par izliktām olām tīrumā nācās sastapties arī vēl dažās citas reizēs. Ir gadījies arī reiz kādā lielsaimniecībā dzirdēt par to, ka tieši publikācijas un kaimiņa skaudības dēļ atgadījusies pamatīga nelaime. Savukārt kāda privātveikala īpašniece stāsta, ka ļoti bieži savā veikalā atrodot adatu ar melnu diegu un arī tam esot sagaidāmas kādas sliktas sekas… Nu jāsāk domāt, vai tiešām mūsos mājo tik liela nenovīdība un arī tik neaprakstāma māņticība!?
Vairāk gan ticu tam, ka dots devējam atdodas – ļaunums piesaista, piesauc un arī saņem ļaunu, gluži tāpat kā labais tā vai citādi vienmēr labo vairo. Tāpēc domāju: ne tikai man, bet lielajam vairumam ļaužu prieku un gandarījumu sagādā, ja uzzinu un varu aprakstīt kāda saimnieka, uzņēmēja vai vienkārši darbīga cilvēka veiksmes stāstus, viņa darba augsto novērtējumu dažādos konkursos, panākumos. Īgņas taču vienmēr atradīs iemeslus un teiks, ka kaimiņsētā, lūk, saulīte vairāk silda, ka kaimiņam bagātība no skaidrām debesīm rokās iekritusi un noteikti kāds cits vainīgs pie paša neveiksmēm. Taču, manuprāt, lielajam vairumam ļaužu cita veiksme ir labs piemērs un pieredze, kas ļauj apzināties, ka panākumi pavisam noteikti iespējami arī paša darbā un dzīvē. Tieši tāpēc piekrītu Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas teiktajam: "Ja mēs spētu priecāties par tiem, kam kaut kas labs izdodas, mēs visi ātrāk tiktu uz priekšu!"
Tādu komentāru dzirdu pirmo reizi,bet par to ļaunumu,nedari citam sliktu ,jo ir teiciens dots devējam atdodas,tas no pieredzes.
Paldies žurnālistei par jaukajiem rakstiem, tos vienmēr izlasu ar baudu!
Pievienojos izteiktajai domai – «Tāpēc domāju: ne tikai man, bet lielajam vairumam ļaužu prieku un gandarījumu sagādā, ja uzzinu un varu aprakstīt kāda saimnieka, uzņēmēja vai vienkārši darbīga cilvēka veiksmes stāstus, …«
– tā dzīvot ir daudz priecīgāk …, nekā skaust un riebt …, jo viss tiešām atgriežas kā bumerangs ..