Gandrīz katru mērķi (vietu) var sasniegt, ejot gan vieglāko, gan grūtāko ceļu. Vieglākais rezultātu dod ātrāk, spēka, laika un līdzekļu prasa mazāk, taču… Spiežot "gāzi grīdā", sajūsminoties par ātrumu un vējiem, kas svilpo gar ausīm, var nepamanīt ne vien putekļu mākoņus visapkārt, bet arī pagriezienus, līkumus un krustojumus, un atgūties vien tad, kad esam "iebraukuši auzās"… Šāda pieredze mums diemžēl jau ir. Pat valstiskā mērogā.
Tāpēc, manuprāt, ir pēdējais laiks ne vien tikt laukā no pašreizējām "auzām", bet – skatoties ar abām acīm, klausoties ar abām ausīm un domājot ar “visiem pieciem prātiem" – censties nepieļaut šādu situāciju atkārtošanos. Ar vārdu "situācijas" es domāju nākamās Saeimas vēlēšanas. Jo var atkal pienākt laiks, kad, būdami neapmierināti, sūkstīsimies, ka esam bijuši "reklāmas samulsināti un apdullināti", "balsojuši par nepareizajiem", atkal bezspēcīgās dusmām klausīsimies politiķu cinismā: sak, paši mūs ievēlējāt!
Protams, šajā priekšvēlēšanu gaisotnē varam izvēlēties pasīvās pretošanās metodi, – neklausīties tajos, ko necienām, taču noderīgāk būs, ja pētīsim politiskos un ekonomiskos procesus, ja uz sarunām aicināsim tos, kurus cienām. Protams, ka šis ir grūtākais ceļš uz mērķi – sakārtotu un plaukstošu Latviju! Te vairs nepietiks ar medus spainīti pansionātam, ar stopotāju uzņemšanu savā autiņā, ar mājvietas došanu patversmes sunītim… Mums pašiem jāapzinās, ka tautas izglītošanas vietā sen jau darbojas "tautas apdullināšanas mašīna", un tai nepietrūkst ne augsti attīstītu tehnoloģiju, ne "degvielas"!
Mums jāsaprot, ka neviens "no malas" nenāks un nejautās, vai atsevišķu politiķu darbība mums ir pieņemama un šķiet pietiekami “caurspīdīga", vai viņu ienākumi – pietiekami legāli, vai morāle atbilst augstajam statusam. Savukārt, tiem, kuri uzrodas paši un gatavi stundām vāvuļot savā "vieglajā valodā", uzdosim konkrētus jautājumus, droši paudīsim savu viedokli! Tiesa gan, – tas daudziem varētu būt pietiekami neērti… Bet tas nekas! Mēs, tauta, pie neērtībām sen jau neesam pieraduši, un arī politiķiem ir pēdējais laiks pierast!
