Braucot Jaunpils virzienā, nevar nepriecāties par atjaunoto ceļu. Tomēr kaut kā šeit pietrūkst. Un tad sapratu – pazuduši skaistie, majestātiskie, sudrabainie ceļmalas vītoli. Ainava tā pārvērtusies, ka pašlaik izskatās tā, it kā šie vītoli tur nekad nebūtu bijuši. Taču… tieši ar tiem vītoliem ceļš šķita tik ainaviski skaists un īpašs… Bet.. negribu strīdēties ar ceļu būvētājiem: iespējams, jaunās šosejas būvniecībai pietrūka platības. Kā zināms, vītols ir arī trausls koks… Tomēr, vai situāciju vērtēja dendrologs? Vai Latvijas ceļu apsaimniekotāji vērtē arī ceļmalu ainavu un iespējamo vēja un sniega apdraudējumu? Lai gan,.. arī mēs – autobraucēji – esam visai dažādi: vieniem patīk alejas, bet citi, neprasmīgi izvēloties braukšanas ātrumu un nesamērojot to ar savām braukšanas iemaņām, ietriecas ceļmalas kokā un savās likstās pamatā jau vaino konkrēti un vēl arī visus citus ceļmalā augošos kokus.
Ja par ceļmalas vītoliem pie Struteles vēl varētu diskutēt, tad postaža, ko radījusi egļu dzīvžogu nociršana gar Vecmoku ceļu, gan nekādi nevarētu būt attaisnojama. Nav aizmirsies tas laiks, kad visi kā satrakojušies uzklupa ceļmalās augošajā apsēm jeb papelēm. Vainoja nabaga kokus gan kā padomju laika paliekas, gan kā alerģijas izraisītājus. Bet faktiski dažām firmām, kas tika pie ciršanas, tas bija labs peļņas avots. Vien dendrologi, ainavu arhitekti iebilda, ka šīs akcijas rezultātā bojā aizgājuši vērtīgi šīs koku sugas kloni, ka nereti aiz nozāģētajiem kokiem atklājas nepievilcīga ainava. Bet vietējie ļaudis varējuši pārliecināties, ka nu šajās vietās biežāk veidojas sniega sanesumi.
Līdzīgi situācija pirms vairākiem gadiem bija arī , vēl tikai domājot par Tukums – Kuldīga ceļa izbūvi (ceļu vēl joprojām būvē!), kur Sātos līdz ar ceļmalas krūmiem nozāģēja arī, iespējams, dižkoka resnuma kokus. Bet vēsture atkārtojas. Šķeldai augušas cenas un nu katrs ceļmalas krūms kļuvis par iedzīvošanās iekāres objektu?
Kādreiz ceļu uzturētājiem bija jārūpējas arī par ceļmalas ainavu, bija pat sava dekoratīvo koku un krūmu audzētava. Visus šos 30 brīvvalsts laika gadus, aizbildinoties ar to, ka ceļu uzturēšanai trūkst līdzekļu, par ceļmalu sakopšanu un ainavu veidošanu nerunājām. Tomēr, skatoties, cik sakoptas un skaistas ir mūsu mazpilsētas, vai par ainavu ceļmalās tomēr nevajadzētu sākt rūpēties un pavērtēt ar atzītu attiecīgās nozares profesionāļu vērtējumu? Vēl jo vairāk tāpēc, ka Skandināvijas un Rietumeiropas pieredze liecina: ceļmalas pilda arī ekoloģisko funkciju dabas daudzveidības saglabāšanā. Un , ja ceļmalas, atbilstoši šim mērķim un pieredzei, pļautu tikai divas reizes gadā, ietaupītos arī līdzekļi. Egļu stādījumi savulaik pasargāja ceļus no aizputināšanas ziemā. Ne gar visiem ceļiem, bet noteikti atrastos arī tādi, kur tas būtu aktuāli arī šodien, kad runājam par taupības režīmu un rēķinām katru degvielas bākā iepildīto litru. To rēķina katrs personīgi, to rēķina privātajos uzņēmumos un to vajadzētu darīt arī valsts uzņēmumos. Tad varbūt līdzekļi atliktu arī ainavu speciālista pieaicināšanai un rūpēm par ceļmalu uzturēšanu.
Rakstu raksta cilvēks, kas nespēj ieraudzīt ainavu aiz nekopta krievu laika modes stādījumiem, kas sen pārauguši un kļuvuši neglīti. Toreiz visur stādīja vienādi, vai tā bija stepē vai Vecmoku pagrieziens. Tas nekas, ka tajā Vecmoku pagriezienā, kur egļu uzdevums bija aizsargāt no sniega ziemā, parasti tika visvairāk aizputināts. Tagad gan ziemas siltākas, gan tīrīšanas tehnika jaudīgāka. Ar baudu braucu pa veco Talsu ceļu un priecājos par plašumu, kas paveras, aizvācot vecos, vietām nokaltušos drūmos egļu biezokņus. Par aizvākšanu iepriekšējā sasaukumā lēma Vides komisija, arī es balsoju par.
Zem kokiem cels ir bredains,slidens un ta talak! Cels nežust zem kokiem! Visi pagasta celi ir aizauguši un tur var dabut skeldu pa velti lai tik dome atlauj izkopt pagastu celus firmam un bus ziema kurinamais letaks škelda! Bet kads aukstakstavos ir vai nu stulbs vai taupa sev tos aizaugusos celus malkai!
Uzrakstīt kaut cik bez kļūdām nevari, bet ceļmalu un enerģētikas spečuks, ka tik nu?
Es te nesu telefona dračitajs kas meklēs garumzīmes. Man nau tik mazi geju pirkstiņi kam viegli uzrakstīt! Kas grib tas saprot!
Agrāk šādus darbus bezmaksas veica simtlatnieki.
Kā var būt bezmaksas, ja tiem slinkajiem alkāniem maksāja 100 latus, ko tā suga visu salēja rīklē.
Bomzi Vamzi, mans tēvs bija celtnieks. Viņš, strādādams par celtnieku dabūja divus insultus un astmu, tāpēc darbu celtniecībā nevarēja turpināt. 2009., 2010., 2011. gadā 50-gadniekam ar sliktu veselību bija grūti dabūt darbu, tāpēc nācās strādāt simtlatniekos. Mans tēvs simtlatniekos renovēja apmēram 1m augstu uz 752 metrus garu kapsētas mūri. Viņš to darīja viens pats, izmantodams visas savas celtniecībā gūtās prasmes. Tāpēc neņirgājies par mani. Pirmajā siltajā sezonā bija 100 Ls, bet tālāk sekoja tikai 80 Ls liela alga. Un Tu vel ņirgājies.
Bomzi Vamzi, Tu neesi LR patriots, Tu esi pretīgs mizantrops.
Te nu mēs esam. Uzrakstīts viedoklis un tad trīs, kuri visi ir pret…ko gaidat no valdības…tādi pāsi vien kā jūs ….
Eu, a kuri koki bija “pāri ceļam” uz Jaunpils vai Tumes ceļa? Nerunā jau neviens par kaut kādām aizaugušām taciņām. Un to, cik šie „beigti“, “nokaltuši“, labi varēja redzēt pēc celmiem, ja kas.
Bet lāb, es jau neiru visu iespējamo jomu un tematu augstākās raudzes speciāliste:)
Mums tik vien tād ir; tā Martišauskien, kas visem ratem pa priekš skrien. Bet kok viņam dikt patik, nocirsts protems. Es tak atceres, kā šī vai viņ vecs to Viesat pagast plik un nabag pataisij. Tiesajas, tiesajas tas Gulbs, kas tur bij priekšnieks, bet Martišauskiens bij gudraks – viš takš pa tiem mežiem šiverej kā vells pa pakulam. Tagad tik godig iztaisas ta ka but atkalīt šķīsts un nevainigs palics
Vai tie Vecmoku ceļmalas cirtēji neaizrāvās ar apauguma atbrīvošanu arī ārpus ceļa aizsargjoslas t.i. jau privātajās teritorijās?
To šie dara regulāri 😉
Bet ir MK normatīvie akti. Attiecīgajiem pašvaldību ierēdņiem tos būtu jāzina. Kaut kāds priekšnieks taču naudu pelna? Vai ne?