"Kal ragavas vasarā, taisi ratus ziemā," vēstī kāda no latviešu tautas parunām.
To atcerējos, laipni aicināta, ieejot kādas lauku saimnieces pagrabā. Burku un burciņu rindas un grēdas! Kartupeļu, burkānu un biešu ražu gaidoši apcirkņi. Kāpostu skābēšanas sezonai sagatavotas mučeles. "Kas to visu apēdīs," – es ieminos, un līdz ar maniem vārdiem…runas "mucai spunde ir vaļā"!
Saimniecei iemirdzas acis, rokas pašas saspraužas sānos! Un, kā izrādās, – ne jau aiz lepnuma vien par savas ģimenes čaklumu. Lai klausītājs labāk iegaumētu, cits pēc cita tiek nolocīti roku pirksti: "Pirmām kārtām, ziemā vīram nebūs darba, jo celtniecība, kaut arī pamazām atgūstas no dziļā krituma, ir un paliek galvenokārt siltās bezsniega sezonas darbs. Otrkārt, viesu nams Jūrmalā, kur strādā meita, arī uz ziemu veras ciet. Dēls gandrīz ik pārdienas saka, ka nevarot zināt, cik ilgi darba devēja firma vēl pastāvēs. "Un visiem mūsu bērniem vēl ir arī savi bērni, kas jābaro un jāskolo! Un radi pilsētā arī mums ir!
Mēs taču redzam un zinām, kas pilsētās notiek, kā cilvēkus – gluži kā senos vergus – spiež pie zemes visi tie maksājumi, kuru summas neviens pat negrasās pamatot vai izskaidrot! Un nabaga cilvēciņš tikai maksā un maksā, un maksā… Vai esat ievērojuši: tiem, kam nav komunālo parādu, nav arī… zobu, siltu ziemas apavu un apģērba. Viņiem nav arī veselības apdrošināšanas polišu. Viņi nevar atļauties pirkt grāmatas, pasūtīt avīzes, ceļot, braukt ekskursijās… Sabiedrības lielākā daļa izturas tā, it kā mums šādu cilvēku nemaz nebūtu! Ja nu vienīgi kāds rads vai kaimiņš ielūkojas un apjautājas, kā klājas…
Mēs arī, gandrīz kauns sacīt, šoruden domājam "atpirkties" no dzīves pabērniem ar skābētajiem kāpostiem un pāris maišeļiem kartupeļu kādai labdarības virtuvei. Līdz šim to nedarījām, bet šoziem var izrādīties, ka visas tās "augšu" runas par izķepurošanos, par pakāpenisku augšupeju un "Latvijas pozitīvo piemēru uz citu valstu parādu fona" var izrādīties vien tāds lēts priekšvēlēšanu triks.
Tāpēc pagaidām, kā redzams, mēs te – katru dienu un ar abām rokām! – balsojam "par drošāku rītdienu" un "par labāku dzīvi Latvijā".
