Kaut piespiedu kārtā, bet – uz labu!
Šķiet, nu jau daudz gadu paši jūtam un dzirdam arī citus žēlojamies, ka laiks ir
Šķiet, nu jau daudz gadu paši jūtam un dzirdam arī citus žēlojamies, ka laiks ir
Kad dienas sāk mūs aplaimot ar sauli; kad ziemas vissiltākās (un līdz ar to –
Laiks dodas pretī pavasarim un, lūk, jau klāt arī 8. marts. Vecākajai paaudzei tas saistās
Šonedēļ, kad svinējām sava laikraksta jubileju un uzņēmām arī viesus, līdztekus laba vēlējumiem uzklausījām arī
Tā, mazliet pārfrāzējot klasiku, gribētos pavaicāt puišiem, kas vieglu roku un, nerēķinoties ar sekām, klabina
Visos ziņu portālos, laikrakstu slejās lasāma informācija par nelaimē iekļuvušo Kristīni Misāni. Protams, jāatzīst, ka
Tieši šodien – 14. februārī – gluži kā pavasara vēstneši putni gaisā izšaujas sirsniņu, bučiņu
Runā, par ko nerunādams, domā, par ko nedomādams, brīžos, kad kādam atbildīgo ļaužu lēmumam valstī
Kad īsi pirms pašvaldību vēlēšanām neregulāri sāka iznākt biļetens «Tukuma Balss», pavisam apzināti izvēlējāmies aktīvi
Politologam Ilmāram Mežam, šķiet, pagājušajā nedēļā radās doma, ka mums, Latvijā, nekaitētu Iedzīvotāju ministrija, kur
Mums aizvien ir jābūt modriem. Šķiet, nav pagājuši pat trīs gadi, kopš sabiedrības spiediena ietekmē
Pagājis jau mēnesis, kopš Tukuma novada domē spēku samērs ir apmetis kūleni, un tie, kas bija mazākumā, tagad ir vairākumā, bet tie, kas lepojās ar vairākumu, tagad mēģina iejusties iedzinējos jeb opozicionāru ādā. Nu viss gluži kā Bībelē – ”kas bija tie pirmie, tie…”.