Redakcijas sleja

Jau tobrīd, kad avīzē uzrakstījām, ka Tukuma novada dome pirms pārcelšanās uz jaunām telpām Talsu ielā 4 gatavojas visu ēku kosmētiski remontēt, uzklausījām dažādus lasītāju viedokļus.

Klusā nedēļa beigusies gan kristiešiem, gan tiem, kuri ievēro senās tautas gudrības. Klāt Lieldienas. Seno

Smieties ir veselīgi. Smiešanās nerviem ir tas pats, kas vingrošana muskuļiem – lūk, atziņas, kas

Pirmdienas rīts liek domāt, ka šī nedēļa būs īsti raiba. Noteikti – raibāka par visraibāko Lieldienu olu! Žēl vienīgi, ka šoreiz dzīve iekrāsojusies tumšākos toņos, sagādājot galvenokārt negatīvas emocijas.

Ceturtdienas pievakarē, kad ne tikai Tukumā, bet, domājams, arī daudzviet citur Latvijā gaiss virmoja kārtējā

Kad pagājušajā nedēļā noskatījos izrādi pēc Čehova «Tēvoča Vaņas» – «Jāņonkulis», aizgāju no tās ar tik lielu bezcerības sajūtu, ka ilgi neradu tai vietu.

Līdz ar pavasara paliem sava veida plūdmaiņas, kā jau tas vēlēšanu gadā pieklājas, piedzīvo arī Latvijas politiskā vide.

20. martā 19.33 sākas pavasaris. Un par to jau liecina ne tikai ieraksts kalendārā vien. Diena un nakts būs vienādā garumā un katra nākamā diena kļūs vēl par sprīdi garāka. Astronomi skaidro, šajā dienā saule pāriet no debess dienvidu uz ziemeļu puslodi. Savukārt dabas norišu pētnieki, kas ciešā tur senču tradīcijas, vēsta, – 20. marts ir arī Vēja diena – kāds vējš šajā dienā iepūš, tāds pārsvarā pūtīs visu pavasari.

Laikam jau tāpēc, ka pavasarī vairāk plāno, ne dara, arī es iespringšos paprātot – par

Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas apmēram 25 000 latviešu karavīru nonāca Rietumu sabiedroto gūstā. Nometnē Beļģijā 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu karavīri nodibināja «Daugavas vanagu» organizāciju, kas 1952. gadā nolēma, ka turpmāk tā 16. martu atzīmēs kā Latviešu leģiona piemiņas dienu.

Kādu laiku aizbraucot tā patālāk no mājām, rodas iespēja iegūt mazliet citādu, no ikdienības atšķirīgu skatu punktu uz lietām, vietām, notikumiem un arī cilvēkiem.

Vietējie zinātnieki izpētījuši, ka jau pēc gadiem 20 Latvijas zemi pastāvīgi mīdīs vairs tikai divi miljoni latviešu. Negribīgi vairojamies, strauji izmirstam un vēl – naski izbraucam! Taču tāds nu šķiet ir to mazo nāciju liktenis – vienmēr jāpatur prātā, ka mūsu – viens-divi – un var arī nebūt pavisam.