Redakcijas sleja

Varbūt šim gadalaikam tik raksturīgās tumsas dēļ kaut kā biežāk nākas aizdomāties par… gaismu un tai radniecīgajām labajām lietām. Par to, kas nomierina, rada prieku un iedvesmo.

Tūlīt pēc ārkārtas vēlēšanām un jaunveidojamās koalīcijas samocītajām sarunām bija skaidrs, ka lielu, būtisku lēmumu

Šis stāsts būs vairāk aicinājums – saprast, ko nozīmē tumsa, un to, ka tumšās drēbēs tērptus ļaudis – gājējus un velobraucējus – tajā neredz. Lai sevi pasargātu, jālieto atstarotājs, nevar skriet pāri ielai bez apdomas (arī pa gājēju pāreju – ne) un nevar staigāt pa ceļa nepareizo pusi. Tas viss tikai tāpēc, lai tevi gluži vienkārši nenobrauktu!

Aizvien vairāk attālinās tas laiks, kad 18. novembrī bija bīstami dzīvoklī sveci iededzināt, nedod Dievs, vēl kaut kur loga tuvumā, jo tad visas iespējas sagaidīt nelūgtus viesus ar īpašu uzdevumu… Un tomēr arī tajā laikā bija ļaudis, kas pieminēja Latviju un loloja sapni par brīvību.

Nobrīnījies atklāju, ka Lāčplēša dienas lāpu gājienā Tukumā piedalījušies ap 2000 cilvēku – pārsteidzoša vienotība, ņemot vērā, ka vairums gājiena dalībnieku bijuši jaunieši – pavisam ne uz piemiņas pasākumiem tendēta publika.

Aizvadīta Lāčplēša diena. Ar koncertiem, svecīšu aizdegšanu un citiem piemiņas pasākumiem gan kritušo atdusas vietās, gan kultūras namos un skolās. Šī nedēļa nodēvēta par «Patriotisma nedēļu». Tad nu iedomājos lūkot, kā tā sākusies.

Jau vairākus gadus, kopš ar troksni izbeidzās salona «Harmonija» un līdz ar to arī Tukuma pirts darbība, redakcijā uzklausām izmisīgus saucienus pēc palīdzības vispārējās higiēnas jomā. Jo vairāk rudenī, jo vairāk žēlu saucienu. Sākumā ar gaidām, tad cerībām, tagad – jau ar niknāku piedevu, sak, nost šo pašvaldību, kas pirti mums iedot nevar!

Ko tur liegties – tieši pensionāri ir tā sabiedrības daļa, kam ir gana daudz iespēju uzklausīt visu “svaigāko“ politinformāciju un, galvenais, gana daudz laika, lai uz to reaģētu, kā nu kurā gadījumā šķiet pareizāk. Un, ja vēl ņem vērā arvien straujākos novecošanās procesus un Latvijas tautsaimniecības situāciju kopumā – jārēķinās, ka tieši šī sabiedrības daļa ir gana kupla un, visbiežāk, arī gana neapmierināta ar apkārt notiekošo. Tā arī šobrīd, kad Pensionāru federācija, reaģējot uz it kā nevainīgu interviju žurnālā, pavisam oficiāli pieprasījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos no amata.

Svētdienas vakarā jau krietnā tumsiņā, sagaidot zaļu signālu luksoforā un gatavojoties izbraukt jauno apli, nācās bremzēt un brīdī nogaidīt, jo bija jāpalaiž kāds žiglāks braucējs, kuram, iespējams, bija ļoti jāsteidzas. Par laimi, visa automašīnu astīte, kas bija sastājusies aiz manis, manu rīcību saprata un pie signāliem neķērās, lai gan būtu varējuši…

Kaut gan Tukuma rajons ir sadalījies vairākos novados, tomēr kultūras darbinieki joprojām turas kopā un katru rudeni atzīmē savas profesijas svētkus, sumina savus veiksmīgākos kolēģus, kuri šajā darbā noturējušies ne vienu gadu desmitu vien.

Sestdien palūkoju Pēdējo Cilvēku mākslinieku redzējumā un, protams, šajā stāstā bija daudz līdzības ar sniega cilvēku. Bet nu ziņās lasu, ka uzreiz trīs neatkarīgas laboratorijas – Maskavā, Sanktpēterburgā un Aidaho štata universitātē ASV – pabeigušas Kuzbasa reģionā atrastu sniega cilvēka (saukta arī par jetiju vai Lielo pēdu) spalvu DNS analīzes, un zinātnieki esot vienisprātis – tās nepiederot ne cilvēkam, ne primātam.

Sen zināma patiesība: uz jebkuru notikumu mēģinot paskatīties it kā ”ar citām acīm”, pēkšņi kļūst redzama gluži cita aina. Ziniet, es pamēģināju…