Redakcijas sleja

Sākoties krīzei, lombardi un dažādas naudas aizdevējkompānijas izauga kā sēnes pēc lietus. Un tā nu

Runāt par Latviju varu tikai personiskās izteiksmēs un, ja jārunā par dzimtenes mīlestību, tad vispirms

Kārtējo redakcijas sleju varētu sākt ar kārtējo sūkstīšanos: ak, kāpēc rakstīšanas reize iekrīt tieši pirms,

”Kas īsti notiek, vai jūs saprotat?” tā ar izmisumu balsī jautā kāda ļoti cienījama mūsu

Scenārijs, ka AS «Liepājas metalurgs» varētu pēkšņi atdzimt kā fēnikss no pelniem, ar katru dienu

Rakstīt redakcijas sleju par tādiem īpaši saviļņojošiem brīžiem vai, pareizāk, pēc tādiem ir grūti. Tu

Ieminējos kaimiņienei, ka jānopērk saldumi, jo naktī no 31. oktobra uz 1. novembri ciemos var

Tāda interesanta sajūta: jaukos, ļoti mierīgos laikapstākļos rakstīt sleju, kad zini – cilvēki to lasīs

Zvaigznes bij lēmušas šonedēļ pabūt Latgalē – tostarp Aglonā –, un jāsaka – rudens puslīdz

Neesmu jau tik naiva, lai domātu, ka Satversmē un daudzos citos likumos rakstītais tiešām arī

Kad ir iespēja pāršķirstīt periodiku tādā nedaudz plašākā laika diapozonā, ne tikai svaigākās šīs dienas

Jau vairākkārt ir nācies atzīt, ka ar svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijā ir aplam grūti –