Vakar visā valstī sākās lielais taupības režīms un tika vēlētas pašvaldību galvenās amatpersonas.
Uzdrošinos domāt, ka vismaz mūsu bijušā rajona novados, domes priekšsēžu izvēlē noteicošais bija krīzes laiks – jau tā viss jūk, brūk un šūpojas, tāpēc liekas kustības šurpu turpu vai eksperimentēšana vairumam neliekas pieņemama. Sak, lai nu kāds tas bijušais, taču labi zināms, un arī dzīve līdz šim taču bijusi gana laba…varbūt lietu zinātājam ti izdosies noturēt. Tāpēc trijos no mūsu četriem novadiem līderi – iepriekšējie. Un – paredzamie. Ne velti mūsu pašu laikraksta meketētājs spēja sameistarot bildi, kas atrodas tepat, šajā lappusē nedaudz pa labi, pirms vēl deputāti bija ķeŗušies pie balsošanas.
Vienīgi Kandavas novadā, kur arī iepriekš politiskās kaislības situšas mazpilsētai ne gluži piemēroti augstu vilni, ievēlēts, var teikt, melnais zirdziņš – novadā atkal atgriezies galvaspilsētu baudījis cilvēks. Turklāt – uzņēmējs. Tā kā Kandava nav ne brīvostas, ne Ziemeļu koridora, domājams, ka Rolandu Bāreni pievērsties dzimtās pilsētas (nu jau novada) attīstībai mudina visnotaļ patriotiska pārliecība.
Lai nu amati, kur amati, galvenais un svarīgākais – vēl tikai priekšā. Tagad vairāk nekā līdz šim pašvaldībām būs jārūpējas par pašu cilvēkiem. Deputātiem tiešām jākļūst par tautas kalpiem, citādi mums visiem būs grūti, iespējams, pat ļoti grūti… Izklausās, protams, pašsaprotami, taču kā liecina pieredze, amatpersonas reizēm – ne nu ļaunprātības vai kādas īpašas apņemšanās dēļ, bet tomēr "rāda varu"…, jo "mēs taču zinām labāk", "mēs redzam labāk" un "saprotam vairāk". Iespējams, tas pat ir dabiski – ilgus gadus strādājot vienā iestādē, vienā, reiz jau izdomātā sistēmā, iedziļināties kāda cita indivīda – viss viens – kolēģa un deputāta, padotā vai mierīgā iedzīvotāja – ierosinājumā, priekšlikumā vai vienkārši viedoklī nav viegli. Tomēr šajā sarežģītajā laikā vajadzēs visiem strādāt daudz sparīgāk, saprotošāk, ar lielāku izdomu… Tam, kā tas izdodas, modri sekosim līdzi arī mēs – žurnālsiti.
