Novembris ir pašu nozīmīgāko mūsu valsts svētku mēnesis, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu un pieminam brīvības cīnītājus. Tieši šajās dienās sabiedrībā atceras vēsturiskos notikumus, organizē tradicionālos piemiņas pasākumus ar svecītēm, lāpu gājieniem. Tradīcijas aizvien pilnveidojas. Šogad izskanējis aicinājums piespraust pie virsdrēbēm sarkanbaltsarkanas lentītes skaitļa 11 formā, lai pieminētu 1919. gada 11. novembra uzvaru pār Bermonta karaspēku. Visnotaļ laba un atbalstāma ideja, kas kalpo gan savas attieksmes paušanai, gan ir iemesls, lai ieinteresētu un par to parunātu ar jauno paaudzi. Dienu pirms Lāčplēšdienas radioraidījumā klausītājiem tika uzdots jautājums, ko viņi domā par šo jauno tradīciju. Bija interesanti dzirdēt visai atšķirīgus viedokļus. No vienas puses raugoties, skaidrs jau, ka ne jau lentīte būs tā, kas izšķirošā brīdī liks celties un aizstāvēt Brīvību un Latviju. Tomēr nedaudz pārsteidza dažu aptaujāto kategoriskums, sak, mans viedoklis ir vienīgais pareizais: "Tā lentīšu būšana tikai tukša ārišķība vien ir!"…
Taču šķiet, ka tieši tradīcijas – ar savu cikliskumu, ierasto lietu kārtību un, kas, iespējams, bērniem jo būtiski, ar ārējo atribūtiku – veido tautas kopības sajūtu, piederību kādai noteiktai kopībai, pārliecībai, valstij un tautai. Un kāpēc gan šis ārējais atribūts nevarētu būt pašu rokām salocīta lentīte valsts karoga krāsās? Iespējams, citādi jaunā paaudze tā arī nesajutīs to īpašo vērtību, pat svētumu, ko valsts karogs iemantojis ilgajos aizlieguma gados. Vēl jo vairāk, ja tagad karoga izkāršana dažam reizēm ir kļuvusi par smagu pienākumu, ko izpildīt dzen tikai bailes no iespējamā soda… Ar sodiem gan, šķiet, patriotismu ieaudzināt diezin vai izdosies.
Lāčplēša dienas vakarā brīvības cīnītāju piemiņas vietas izgaismoja neskaitāmu svecīšu gaismiņas. Liesmiņas aizdegsim arī Latvijas dzimšanas dienā. Tā pieminam brīvības cīnītājus, tā atceramies savas valsts un dzimtas vēsturi, jo šķiet, nav tādas ģimenes, kur kādā paaudzē kāds nebūtu bijis karavīrs. Dvēseļu un dzīvo uguns liesmiņu gaismas ir labu labais tilts no pagātnes nākotnē.
