Gatavojoties redakcijas slejai par pensionēšanās vecuma palielināšanu, sapratu, ka bez sāpīgiem pretnostatījumiem neiztikt, jo jaunība un vecums stāv pretī, nevis blakus. Nejauši uzdūros domātāja Monteņa esejai par vecumu. Lai arī 16. gadsimtā bijis grūti nodzīvot līdz 25 gadiem, bet sirmu vecumu sasnieguši vien priviliģētie, Monteņs uzskata, ka nav pamata laist cilvēku atpūtā ātrāk par 55 līdz 60 gadiem, jo sabiedrības interesēs būtu jāļauj viņam izpildīt amata pienākumus iespējami ilgi. Tikai jaunos pie teikšanas vajadzētu laist ātrāk… Piecus gadsimtus vēlāk, palielināt strādāšanas laiku no 62 līdz 65 iecerējusi arī mūsu valdība. Un gan jau ka pamatoti, jo skaitļi tai neļauj sameloties – pēdējo desmit gadu laikā darbspējīgo skaits Latvijā samazinājies par 185 303 cilvēkiem, tai pat laikā pensionāru skaits pieaudzis par 14 338. Kā jau teicu, ir nežēlīgi pretnostatīt vienus pret otriem, bet ko darīt, ja ar strādājošo nopelnīto nepietiek, lai samaksātu pensijas 450 124 pensionāriem? Tās vai nu jāmazina, vai pensionāriem ilgāk jāstrādā. Tikai ir nianse – ko darīt ar bezdarbu, kas īpaši liels jauniešu vidū?
Ja raugāmies patiesībai acīs, daudz pensionāru arī pēc 62 gadiem strādā. Un dara to vēl piecus, desmit gadus, atkarībā no varēšanas un arī darba intensitātes. Svarīgākais – vai ir darbs. Tieši par to tagad uztraucas tie, kam nāksies pensionēties 65 gados, jo tas atkal liks salīdzināt nesalīdzināmo – pieredzi un jaunības enerģiju, mūžā apgūtās prasmes un jaunības vēlmi virzīties uz priekšu, pierādīt sevi, riskēt…
Mūsu zemītē un šajos laikos mēģinājums darbā iesaistīt jauniešus, "piežmiedzot" strādājošo pensionāru atalgojumu, cerībā, ka viņi darbu atstās, beidzās pats no sevis. Pensionāri palika savās darbavietās, bet jaunieši aizbrauca uz ārzemēm. Var saprast pirmos, kam alga nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi papildus nereti mazajai pensijai, var saprast otros, kas nogura darba meklējumos Latvijā. Tikmēr darba devēji nesliecas nostāties ne vienā, ne otrā pusē, jo jaunie darbā ir svarīgi, bet vecos neļauj atlaist likums. Pieredzējušais pensionārs strādā pēc labākās sirdsapziņas, savukārt apmācīts jaunietis aiziet citur pēc mēneša par Ls 20 lielāku algu vai veido savu uzņēmumu…
Jā, bezdarbnieku rindas joprojām garas, taču arī naudas pensijām vairs nav, tāpēc – tāds vai citāds, bet līdzsvars mums visiem kopā būs jāatrod.
varētu būt tā, ja nav kas strādā un pieprot amatu, lai pensionārs strādā, bet ja ir, tad nu tomēr ja savu pensiju esi godam nopelnījis, tad laid vietā jaunākus.Daudziem pensijas ir lielākas, nekā strādājošiem algas, tā kā tas būtu tikai korekti.
Kapec uzsver to ka stradajošie uztur pensionarus??? Pensionari savu pensiju nopelnijuši paši! Ar savu darbu, ar savu veselibu! Godigi maksajot nodokļus! Ta ir valdibas rupe, ka nodrošinat pensionaram cilveka cienigo dzivi, jo pensionars aizdeva savu naudu (piespied karta) valstij. Un pienakot vecumdienam cer saņemt to atpakaļ! Tie valdibas moralie kropļi nemaz neidomajas, ka ar savu ricibu viņi mudina stradajošos slept naudu un nemaksat nodokļus?
Manuprāt, jāatlaiž Saeima,ja tie vienreiz tika atlaisti,tātad 50 gadus nedrīkstētu tajā namā rādīties un būt par ministriem utt., neprot valdīt, neprot paaugstināt valsts ekonomikas līmeni,nodrošināt darbavietas, cienīgu atalgojumu,lai to benzīnu pa latu litrā varētu nopirkt, varbūt arī tie,kas ārzemēs pakstītos uz dzimteni citām acīm.Nē, nākamajās vēlēšanās šie atkal tur,un atkal žņaudz tautu ar jauniem stulbiem lēmumiem – nulles deklarācija, pensionēšanās vecums u.c.