Martā pašvaldība aicināja vecpilsētas namu īpašniekus un uzņēmējus uz tikšanos par to, kādam būt Tukuma centram. Tāda pati saruna, uz kuru tiek aicināts ikviens interesents, domē gaidāma nākamajā pirmdienā. Viens no sarunu tematiem būs arī Brīvības laukuma pārbūves projekts, kura augšāmcelšana sabiedrībā radījusi pamatīgu viļņošanos – tas nodēvēts par pārāk modernu, pārāk bezpersonisku, pārāk neiederīgu vēsturiskajā apbūvē, pārāk nezaļu… un nu, pēc desmit gadiem, – faktiski novecojušu vai, pareizāk, šodienas reālijām (iedzīvotāju kustībai un vajadzībām) neatbilstošu. Par to, ka apkārtne ir pamatīgi mainījusies, bet tas projektā nekādi netiek ņemts vērā, diezgan uzskatāmi liecina pa šiem gadiem pastiepušās un nu jau pārliecinoši uz pilsētas centrālā Ziemsvētku koka godu pretendējošās laukuma egles. Pēc projekta tās joprojām paredzēts aizvākt…
Taču ir vēl citi “bet”, kas tā kā pieliek kāju priekšā ne tikai šim, bet arī citiem projektiem. Pirmais “bet”, ka aizmirsta pagātne. Par to tukumnieki teica sanāksmē un par to lika aizdomāties nupat kā Latvijas Radio dzirdētie arhitekta Pētera Blūma vārdi. Viņš uzsvēra, ka daudzas lietas no mūsu apziņas, iztēles un ikdienas pazūd tāpēc, ka par tām netiek atgādināts vidē un telpā: “Pilsēta ir pilna ar vēsturi, bet ir jābūt ierosmei, ka to var atvērt…“ Arhitekts šos vārdus attiecināja uz Rīgu, bet tikpat labi to var attiecināt arī uz Tukumu. Kad pie Pils torņa veidoja vides objektu jeb Vārtus, arheoloģiskās uzraudzības laikā atraka senas ēkas aprises. Un līdzīgs atklājums tika ieraudzīts arī izrakumos Meierovica skvērā. Bet diemžēl abas šīs vietas tika aizbērtas un pārklātas ar betonu, jo citiem risinājumiem – piemēram, iekonservējot un ļaujot kaut caur biezu stiklu apskatīt pilsētas vēsturi. Jo… projektu termiņi stāv pāri visam… Bet tieši to, ka vecpilsētas laukumā nav vēstures, tagad pārmet projekta autoriem, faktiski, tikpat labi šāds laukums varētu būt jebkurā citā pilsētā, jo tajā nav nekā tāda, kas būtu, ja tā var teikt, tukumniecisks, ar pilsētu, tās pagātni un šodienu saistīts un kur arī par rītdienu tiktu padomāts.
Otrais “bet“ ir saistīts ar milzu gaidām saistībā ar Brīvības laukumu. Un tādas gaidas rodas, kad nekas kādā jomā netiek darīts… Diemžēl te pie vainas ir politiķu gadiem ilgā neizlēmība kultūras jomā ieguldīt pietiekami daudz naudas un paveikt ko tiešām ievērības cienīgu, nevis knapināties, tai pašā laikā imitējot vētrainu darbību. To varēja un joprojām varētu darīt, piemēram, sakārtojot galeriju «Durvis» jeb Tukumnieka māju, kultūras namu, mūzikas skolu, mākslas skolu, mākslas muzeju, izveidot izstāžu zāli…. Pilsētas attīstība, saprotams, ir atkarīga no plāniem, bet, kā redzam, var vienā, otrā un pat trešajā plānā visu ko sarakstīt un… nepildīt, pārceļot vēlmes no gada uz gadu un tādējādi faktiski maldinot iedzīvotājus. Turklāt arī politiķi nāk un aiziet, un nav viņos iekodēta vajadzība par katru cenu aiz sevis atstāt ko tādu, ar ko citi lepotos. Tāpēc Brīvības laukums arvien ir tāds, kāds ir, un tāpēc tagad visu gaidas un cerības ir tik milzīgas, ka diez vai jelkāds risinājums spētu tās gandarīt.
Trešais – nauda. Pašvaldībai vienmēr ir grūts uzdevums konkursos izvēlēties labāko piedāvājumu, un tas ir fakts. Brīvības laukuma konkursā gan eksperti, jādomā, izvēlējās labāko, ne lētāko, bet citkārt lētākā cena ir biežāk minētais vai vieglāk izvēlamais arguments, jo, lai izvēlētos to, kas reāli arī ir labākais, bet maksā dārgi, ir vajadzīgas ļoti pamatīgas zināšanas, lai visas sūdzības, kas neizbēgami sekotu, atspēkotu.
Kāds risinājums? Varbūt ir vērts ar Brīvības laukumu nogaidīt (vismaz jau pamatīgi novecojošo un tāpēc neatbilstošo projektu tiešām noliekot plauktā) un visus spēkus veltīt, piemēram, kultūras nama pārbūvei, lai tas sanāk tāds, kā nekur citur; galerijas sakārtošanai, jo tur jau ir izpēte un projekts. Varbūt ir vērts palīdzēt īpašniekiem atjaunot vēl kādu ēku ap laukumu? Un tad, kad tiešām Tukumam būtiskākās un raksturīgākās lietas un vietas būs sakārtotas, tās pašas pateiks priekšā, kā vēl koptēlam trūkst un kādam būt laukumam?
Varbūt labāk varētu sākt ar poliklīnikas stāvlaukumu, bet, izskatās, kas tas nav arī šīs domes sasaukuma plānos. Skumīgi.
Piekrītu visos punktos!
GPT chat šis raksts izskatās labāk.
Nožēlojami provinciāls, nekopts, pamests, daudzus gadus aizlaists, kamēr citur sastrādāja brīnumainas lietas, citās pulsētās – tā kā prieks tur būt. Tukuma savdabība tā arī nav atrasta, iemīlēta, attīstīta. Kaut kā ačgārni. Pa īstam pietrūkst kultūras ļaudis, tad viss kaut kā noriss..Jā nav tāda redzējuma, tad nekas nesanāk.
Jo viņiem vienīgais, kas rūp, ir saņemt algu savā kontā un otkatus. Šodien gāju pa svaigi nobruģēto Kurzemes ielu, kājas var salauzt, kādā kvalitātē tas tiek likts. Kā vecs cilvēks ar spieķi vai velosipēdists pat tādu bruģi lai tiek uz priekšu. Paskatieties citās pilsētās un ciemos – veloceliņi visur ir asfaltēti, pa bruģi neviens savu pakaļu nedauza. Par kultūru pat nav ko runāt, jo tās šeit nav vispār.
Nevienam nav vajadzīgi īsti kultūras vai savas vietas patrioti, jo tie traucē. Vieglāk ir strādāt ar vadāmiem, paklausīgiem, varas un karjeras kāriem ļautiņiem. tapēc jau arī nekas nevar būt attīstībai vērsts. Galvenais ka viss ir tā, kā vajag.
Pilniga 100% taisnība,pilsēta ir nekāda !!
Nu tak nauda kaudzēm ietaupījās Kurzemes ielas projektā, ar to pat avīzē lepojās, lai izmanto to. Mums te atņēma gājēju pāreju, aizbēra lietus ūdeņu akas. Tagad dzīvokļos sēne, viss smird pēc pelējuma, kopš apkure atslēgta un līst pa brīžiem, tapetes krīt no sienām. Izbrist līdz namdurvīm arī nav iespējams. Izķengāta Eiropas nauda. Nemaz jau nerunājot, ka pašvaldība gadu desmitiem nesakopj sev piederošo teritoriju starp Kurzemes 2,4,6. Un neviens nekontrolē baļķvedējus, kuri, kopš nav gājēju pārejas, vakaros un naktīs nesas uz 70 km/h vismaz, tā ka visa daudzstāvene vibrē, kā vispār var caur dzīvojamo zonu braukt baļķvedēji, nevienā pilsēta tā nav. lai brauc apkārt. Par centru runājot, tur neesmu bijis kopš Š bija mērs un izēda visus no centra, tam manuprāt naudu nevajag vispār, ja jau tur neviens neiet, vienreiz izbraucu cauri, neredzēju nevienu cilvēku.
par Tukumā iecerētiem darbiem nebija sajūtas, ka jaunais Brīvības laukuma projekts vispār iederas apkārtējā vidē. Projektā ir daudz nepārdomātu momentu. Un Tagadējais I.Maurānes un E.Aides 1995.gadā projektētais laukums noplucis un novecojis izskatās tāpēc, ka uz laukuma kopskatu attiecas ne tikai viens pats “placis”, bet arī viss, kas ap to – visas mājiņas. Un tās nu gan ir noplukušas un bēdīgas… Varbūt definīcijai “laukuma renovācija” taisnīgi būtu piesaistīt ap laukumu esošās arhitektūras restaurāciju. Domas par to ir, bet esam tā aizdomājušies, ka paaudzes nomainās, bet nekas nenotiek ar tām ēkām… jau pieminētajā 2012./2013.gadā vajadzēja nevis laukuma, bet restaurējamo ēku projektus izstrādāt un 2019.gadā apstiprināt tos, nevis krist virsū laukmam… Un vispār – pašreizējais laukums ir tikai 28 gadus vecs, bet ēkas… kā nu kura… bet, izņemot Dzimtsarakstu biroju, to gadu skaits jau iet pāri simtam…
Pilnīgi piekrītu! Pārdesmit+ gadu vecais laukums izskatītos vēl gluži pieņemami, ja apkārtējo ēku fasādes beeeeeeidzot tiktu restaurētas. Varbūt mūsējie varētu doties pieredzes apmaiņā kaut vai pie Kuldīgas meistariem.
Tas taču ir pašsaprotami, ja mēs savu dzīvesvietu pirms ciemiņu pieņemšanas un svētku dekorāciju izvietošanas sakopjam.
Citādi skats diezgan nožēlojams, kā dāmai, kura pasen mazgājusies, nesukājusies, tomēr košumkoši grimmējusies un galvā uzlikusi spožu diadēmu.
Egles un pārējos kokus noteikti jāsaglabā, iekļaujot arī potenciālajā pārbūvē. Tukums kādreiz varēja lepoties ar bagātīgiem ķiršu, kļavu un kastaņkoku stādījumiem. Kādēļ gan tos neatjaunot nākamajām paaudzēm.
tad kļūtu skaidrs, ka esošā laukuma izskats ir ļoti piemērots vecpilsētai (vecpilsētām). Mazliet padrūmā akmeņu nokrāsa un vispār to esamība asociējas ar pagātni: ir sajūta, ka laukumu veidojot, izmantoti seno ēku celtniecības materiāli un bruģakmeņi no pagājušo gadsimtu ieliņām… Un Tukuma dārznieki vienmēr iepriecina ar skaistām puķu dobēm! Laukumu un pilsētu krāšņāku padara tieši tās – lūk, kam vajadzētu dot vairāk naudu! Vai dārznieki ir apmierināti ar pašreizējo finansējumu? Varbūt pat darbaroku vajag vairāk? Un, kad pienāk laiks, vienmēr taču var atsvaidzināt solus! Arī jauna un citādāka strūklaka prasīs gan labošanu, gan tīrīšanu. Vai tad uzturēšanas vietā ikreiz taisīsim jaunu laukum? Tātad – rūpējamies, sekojam, remontējam un ar laukumu viss ir un būs kārtībā. Jāķeras tikai pie ēkām! ja nav ēku, tad nav arī “laukuma”,- tad ir tuksnesis…
Jaunais projekts piedāvā ļoti gaišu raibi svītrainu laukuma plākšņu pamatu, kurā būs rievojums ūdens notecei (un, pieļaujams, arī sasalšanai un slīdēšanai ziemā), tas ar pāris pakāpieniem būs pacelts uz augšu (tā kā vienmēr būs iespēja novelties pa šiem pakāpieniem pasākumu laikā, būs arī bērnus labāk jāpieskata, lai neaizraujas un ar saviem ritenīšiem nenobrauc lejā un neapgāžas). Šajā plākšņu raibumā pakāpienus pēc drošības tehnikas noteikumiem nāksies iezīmēt ar dzeltenu svītru, kuru regulāri nāksies atsvaidzināt un kura vēl pavairos visa pamata raibumu. Liepas gar laukma malu paredzēts likvidēt. Koku stādījums ar tur savietotiem soliem paredzēts stūrī starp baznīcu un Dzimtsarakstu biroju. Tādējādi daļēji tiks aizsegta baznīca un pilnībā – veiksmīgi dizainētā un apkārtējā vidē labi iekļautā Dzimtsarakstu biroja ēka. Tādējādi aizsegsies skatam patīkami objekti, bet atkailināsies kafejnīcas “Terase” fasāde, kura nebūt nav tā interesantākā un romantiskākā. Strūklaku paredzēts ierīkot tajā laukma galā, kur baznīca. Blakus tai – vēl arī karogu masti (laikam 5 gab.). Tā kā par baznīcas nomaskēšanu ir padomāts. Savukārt no vecās strūklakas atbrīvotajā galā tad atbrīvotos vieta, kur vajadzības gadījumā uzsliet skatuvi. Tas nekas, ka šādā novietojumā gan skatītājiem, gan māksliniekiem ( katram savā laikā) acīs spīdētu un traucētu saules gaisma. Strūklakas dizains vēl nav zināms. Stūris, kur tagad vēl ir rotaļlaukums, egles, koki, puķu dobe un soli, ir pārveidots. Būtiskas izmaiņas nav, bet ir (un šis fakts pats par sevi jau ir dīvains).Soli šajā vietā vairs nav paredzēti. Puķu dobe citādākā formātā (laikam bija 3 trīsstūri, salikti vēdekļa formā) pavirzīta mazliet tuvāk laukumam nekā pašreizējā dobe. Egles tiek izņemtas no jaunā laukuma dizaina, lai pārstādītu citā vietā (kur? vai varēs tās vienmēr redzēt? vai ieaugs tik lieli koki?), lapu koki un tūrisma informācijas būdiņa paliek. Vispār it kā palielinās rotaļlaukums. Ap to paredzēts valnītis, uz kura apsēsties (tagad arī ir, kur apsēsties – gan mūrītis, gan soli, bet… vajag citādi!). Apgaismojums – ar moderniem gaismekļiem. Zem laukuma seguma – elektroinstalācija. Varēs pieslēgties un pieslēgt, kam ko vajadzēs (par pieslēgšanas ligzdu nosegumu runa negāja, tā kā to drošības moments pagaidām nav zināms). Tumšajā laikā laukums būtu izgaismots varavīksnē sastopamās, bet piesātinātākās un sulīgākās krāsās. Netika pateikts, kā tieši tiks panākts šis efekts, kur slēpsies šie brīnumainie gaismekļi. Un tagad iedomājieties, kā šis apbrīnojamais krāšņums un raibums saskaņosies ar bēdīgajām mājiņām, kā tas savienosies ar ietvēm ap laukumu! Pašreizējais mājiņu izskats šī krāšņuma priekšā vispār būs nožēlojams, bet, ja šīs mājiņas beidzot restaurēs un to fasādes kļūs krāsainākas, tad Tukuma centrs būs kā Disnejlenda… Tad beidzot būs īstā jautrība un prieks! Kamēr mājiņām vēl klāt neķersimies, tikmēr skats būs… sakiet paši – kāds! Bet tad priekšā stāvēs vēl arī komunikāciju ieviešana restaurējamajām ēkām. Un tad, visticamāk, jaunā laukuma perimetrs tiks izrakņāts, kā jau tam pēc padomju laika un arī tagadējo laiku tradīcijas jānotiek… Bet ir cerība, ka Dome tomēr nenolems ķerties pie pirms tikai 28 gadiem iztērētā finansējuma un toriez padarīto lielo darbu utilizēšanas, bet gan utilizēs t.s.”jauno” projektu. Gaidīsim lēmumu!
Šo lasot vien par šīm cirka balagāna vīzijām, spuras gaisā.
Jau tagad gribas protestēt – rokas nost no laukuma liepiņām, projektu papīrgrozā!
Jācer, veselais saprāts, ergonomijas, estētikas un gaumes izpratne tomēr uzvarēs!
Kamer beidzot pilsētā neradīsies sakarīga galva ar sakarīgu domājošu komandu,te ir nolemta joprojām tikai lejupeja visās jomās ,izskatā,kultūrā,labklājībā utt.utt. paślaik joprojām turpinās Š laikā piedzīvotais,pilnīgs pofigs ko vēlas pilsetas iedzivotāji,nekas netiek uzklausīts,ņemts vērā .
Pilnīgs pofigs ir par cilvēku viedokļiem un vajadzībām. Vai tiešām neliekas ka vajadzētu beidzot tikties ar iedzīvotājiem un stāstīt par saviem plāniem un darbiem? Vai tiešām šķiet ka ir ievēlēti un tālāk mēs paši zinām ko darām?! Tas taču nav privātais uzņēmums!