Rāma un nepieradināma plūst valodas upe… Tā gribas apstādināt laiku, aizdambēt pa kādai pietekai un iekāpt vienā un tajā pašā straumē vairākas reizes, bet ūdeņi, kas skalojās tais laikos, kad “kopīgi rakām kopēju bedri”, jau ir aiztecējuši. Nu valodnieki ir piekusuši skaidrot sev un citiem, kādas ir smalkās atšķirības starp “kopējs” un “kopīgs”, “dabisks” un “dabīgs”, “personisks” un “personīgs”, līdz ar to tās uzskatāmas par paralēlformām un tiem dažiem, kas sevi uzskatīja par abu formu niansētās lietošanas speciālistiem, kļūdu vācēju birojs jāslēdz ciet. Agrāk visus objektus un arī subjektus, kas atradās horizontālā stāvoklī, sauca par gulošiem, bet snaudā iegrimušos (kaut vai sēdus!) – par guļošiem. Tagad nav vairs jāpēta, vai kāds tikai izliekas guļam vai patiešām saldi aizmidzis, – der abi vārdi. Tā kā valodā viss plūst un mainās, atsaukšanās uz skolā mācīto vairs nav pietiekams arguments.
Mana latviešu valodas skolotāja jau pirms gadiem trīsdesmit skeptiski izturējās pret valodnieku kategorisko prasību šķirt vārdu “savāds” un “citāds” nozīmes, uzskatot, ka būt savādam (jocīgam) jau arī nozīmē atšķirties no citiem, būt citādam. Tā tika pārgriezta mana nabas saite ar vispārpieņemtiem, autoritatīviem uzskatiem. Tagad latviešu valodas literārajā vārdnīcā ir reabilitēta vārda “savāds” otra nozīme.
Nesen izdzirdēju sakām, ka prievārdu “ar” var lietot tikai tad, ja tas norāda darbības veikšanas līdzekli, piemēram, “ar rokām”, bet nedrīkst lietot saistībā ar laiku. Vārdnīcā gan minēta arī prievārda ceturtā nozīme, proti, tas var norādīt uz laika posmu, kam iestājoties, norisinās darbība (“ar laiku”, “ar trešdienu”). Tātad valodas intuīcija lika strīdēties ar dzirdēto apgalvojumu un meklēt šaubām pamatojumu vārdnīcā, jo nekas no valodā lietotā nav radies mākslīgi, kaut kur meklējamas saknes. 2017. gada nevārds “transporti” nevajadzīgi aizstājot vārdu savienojumu “satiksmes līdzekļi”, bet, no valodas lietotāju viedokļa raugoties, kāpēc lietot divus vārdus, ja var iztikt ar vienu? Jā, tas ir vienskaitlinieks, un lietot to daudzskaitlī ir nepareizi, un punkts, bet… kādreiz jau arī “sāls” bija sieviešu dzimtes…
Šī gada latviešu valodas olimpiādes darbā kā stila kļūda tika pasvītrots vārdu savienojums “vārds tiek nests”. Varētu jau uzskatīt, ka ar Latvijas vārdu pārāk daudzi nēsājas pa pasauli, ka tas skan pārāk nodrāzti un frāžaini, bet skolēni jau nedzīvo vakuumā, viņi dzird to valodu, kas burbuļo apkārt. Turklāt viena no vārda “nest” nozīmēm ir “darīt pieejamu, izplatīt”. Kāpēc nest kultūru (gluži kā Čaks savu kiosku) var, kā minēts kādā no vārdnīcas piemēriem, bet vārdu – nevar?
Vudija Allena asprātīgajā filmā «Sīkie blēži» galvenā varone, kas bija strauji tikusi pie milzu bagātības, gribēja celt savu intelektu, lai iekļautos augstākajā sabiedrībā, un viens no pirmajiem darbiem, ko viņa izdarīja, lai sasniegtu šo mērķi, – izlasīja vārdnīcā visus šķirkļus ar “A”. Ja gribas teikt: “Man skolā mācīja savādāk!” – lasiet vārdnīcu!
Tā gribas straumi to nosargāt, bagātināt, dzert no tās un peldēties tajā… . Paldies, NTZ var lepoties ar skaistu valodu.
Kārtējais labais rakstiņš! Patīk.