Ko tur liegties – tieši pensionāri ir tā sabiedrības daļa, kam ir gana daudz iespēju uzklausīt visu “svaigāko“ politinformāciju un, galvenais, gana daudz laika, lai uz to reaģētu, kā nu kurā gadījumā šķiet pareizāk. Un, ja vēl ņem vērā arvien straujākos novecošanās procesus un Latvijas tautsaimniecības situāciju kopumā – jārēķinās, ka tieši šī sabiedrības daļa ir gana kupla un, visbiežāk, arī gana neapmierināta ar apkārt notiekošo. Tā arī šobrīd, kad Pensionāru federācija, reaģējot uz it kā nevainīgu interviju žurnālā, pavisam oficiāli pieprasījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos no amata.
Protams, protams, ministrei vajadzēja vismaz piecreiz apdomāties, pirms pār lūpu spļaut atklāsmi, ka ar pensionāriem daudzi manipulējot, jo tā ir “prognozējama un ar zināmiem instrumentiem ietekmējama grupa”. Kuram gan, pie pilna prāta esot, gribas vaļsirdīgi atzīties, ka ar tevi “manipulē”?…
Bet kā gan citādi, ja ne par manipulēšanu sauc paziņojumus, kas tapuši, īpaši neiedziļinoties ministres runas saturā un tās būtību vispār aizmirstot pieminēt?! Ja par saturu, tad neviens, tai skaitā arī I. Viņķele intervijā, neapstrīd, ka pensionāri Latvijā, īpaši salīdzinot ar saviem Rietumeiropas kolēģiem, lielākoties nedzīvo pārlieku zaļi. Nereti, ja liela daļa pensijas jāatlicina ārstiem un medikamentiem, par tādām ekstrām kā ceļošana un teātriem atliek vien pasapņot. (Tāpat kā daļai ne-pensionāru, īpaši ar maziem bērniem, starp citu…)Tomēr drūmā realitāte nekādi neatceļ I. Viņķeles pausto, ka šī brīža pensionāru iepriekš nopelnītais ir tikai virtuāla, tas ir – iedomāta, ne reāla nauda. Nu nav tādas zeķes, kurā gadu desmitiem katram individuāli tiek samesta naudiņa, ko nu vecumdienās priecīgi vilkt ārā un purināt tērēšanai. Mainās laiki, valsts iekārtas, naudas vērtība, dzīves dārdzība, un par esošajiem pensionāriem, gribam vai negribam, maksā esošie strādājošie. Bet, ja strādājošo (tāpat kā iedzīvotāju kopumā) maz un vēl tie paši, gadās, ne pārāk motivēti nodokļus maksāt, lai cik skarbi tas neskanētu – pensijas palielināt nav iespējams! Un ne nu kāds ministrs pie tā vainīgs, ne arī daudz mainīt spējīgs…
taisnība gan, tikai strapība jau tā ka ir pietiekami liela daļa, kuriem pensijas ir tūkstošos, kā piem. augstskolu pedagogiem u.c.bet arī viņi strādāja bijušajā padomju Latvijā un bija iespēja tikt pie šeptes neatkarīgajā Latvijā.Un runa iet par pensionāriem, kuriem pensijas ir knapi pāri 100 Ls un ar tādām ir jāizdzīvo.Ir pensionāri kuri turpina darbu saņemot algu un arī pensiju pie 300 ls, tā kā nav visiem vienādas iespējas. Un nevajag aizmirst ka 1991.gada barikādes šie cilvēki gāja lai cīnītos par brīvu un neatkarīgu Latviju, cerēdami ka beidzot būs novērtēti savā zemā, tikai izrādās mūsu pašu bāleliņi grāba sev un aizmirsa par patriotismu. Ja būtu padomju Latvija, tad diez vai mūsu latviešu bāleliņi tik daudzi varētu sēdēt siltās vietās un domāt par sevi, nevis par citiem.
Iznāk tā, ka šī valsts būtu sākusi tukšā vietā, ka šodienas pensionāri neko nav radījuši, neko nav devuši. Tomēr šī valsts saņēma mantojumā zināmu infrastruktūru (ceļi, dzelzceļš, elektrolīnijas,ēkas, dzīvojamais fonds), kā arī daudz ražošanas objektu, ko sekmīgi prihvatizēja varas elite, visai ātri nokļūstot miljonāru sarakstā. To visu tomēr neradīja citplanētieši, vai ne tā? Vēl jau ir meži, kuri auguši un kopti nīstajā padomju laikā, uz kuriem tagad sekmīgi uzvārās jaunie pilsoņi. Un mūsdienu brašos deputātus un ministrus bez maksas izskolojuši šodienas pensionāri. Vai šādā kontekstā būtu korekti pensijas vecuma cilvēkus ierindot liekēžu kastā? Varbūt labāk tomēr padomāt par progresīvo nodokli, lai tie, kas šos labumus bauda, nedaudz padalītos?
ak jā un aizmirsās piebilst, kāpēc tad tik daudz izbrauc no valsts jaunu cilvēku, neba jau aiz lielas gribēšanas, bet dzīves apstākļu spiesti, ko sarupējusi ir mūsu valsts iekārta šos 20 gadus.
būtu nauda – visiem iedotu, bet nav naudas!!!