Presē, pašvaldību un citās interneta mājas lapās parādījušās pirmās afišas un aicinājumi uz Lielo talku, kura tradicionāli notiek aprīļa pēdējā sestdienā – šogad 25. aprīlī. Atverot Lielās talkas mājas lapu, varam izlasīt, ka ik gadu talkā tiekot savākts arvien mazāk atkritumu un tāpēc šogad lielāks uzsvars liekams uz labiekārtošanas aktivitātēm.
Šķiet, ka patiešām pie mums aizvien mazāk ir jārunā par piemēslotām dzelzceļa malām, par atkritumiem, kurus no jūrmalciemu sētām aiznes aprakt turpat aiz kalna, tāpēc šīs ziņas, protams, priecē, tomēr… Ja apskatām pērnās talkošanas vietas mūspusē, redzam, ka cūkmeņu joprojām netrūkst. Vietās, kur pagājušajā pavasarī savāca ne vienu vien maisu ar atkritumiem, šogad talciniekiem atkal būs gana daudz, ko vākt.
Esam saņēmuši arī sašutušu tukumnieku zvanus par to, ka atsevišķi pilsoņi no sava pagalma tā sauktos zaļos atkritumus – zarus, lapas, nokritušos neapēstos ābolus u. c. pārvieto uz Durbes parku, Veļķu priedēm vai kādu citu pilsētas stūri, kurš tādējādi pārvēršas par sava veida atkritumu izgāztuvi.
Zinu, ka vecāka gadagājuma cilvēki iebildīs un teiks, ka koku lapas taču lieliski izmantojamas kompostā, lai sagādātu dārzam auglīgu lapu trūdzemi. Turklāt nu ir iespējams iegādāties īpašus biokompostētājus, kas šo procesu paātrina. Iespējams, kāds par to vai nu nav dzirdējis, vai vienkārši aizmirsis… Un ir arī tādi namīpašnieki vai parku kopēji, kuri savāktās lapas dedzina, ko tagad liedz pašvaldības saistošie noteikumi. Šī metode nav pati labākā, kā atbrīvoties no lapām, taču tā labi noder cīņai ar mīnējošo zirgkastaņu kodi, kas pēdējos gados izraisa kastaņu lapu priekšlaicīgu nobrūnēšanu un nokrišanu, un arī ar citām slimībām.
Varam jau, meklējot labākos zaļo atkritumu apsaimniekošanas variantus, censties to vākšanu ierobežot ar dažādiem noteikumiem, taču diez vai vienīgo pareizo metodi būs iespējams noteikt. Manuprāt, galvenais ir katra paša izpratne par zaļo atkritumu apsaimniekošanu un goda prāts. Tad pavasara talkās patiešām vairāk varēsim pievērsties labiekārtošanas darbiem, jaunu parku un dārzu stādīšanai un citām visnotaļ labām lietām.
Mums Engurē daudziem nav noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju, patiesībā galīgi nav dārga izvešana, vienas alus pudeles vai cigarešu paciņas izmaksas.Kad tā paskatās vieni mēģina izmest pagasta atkritumos savējos, citi aprok zemē, jo laikam domā ka nākamā paaudze kas tur dzīvos, lai tad arī tiek galā, citi izmet jūrkantē.Ir jau arī kategorija, kura aizved uz kapu konteineriem un visas malas ir ar atkritumu turzām, papīriem, stikliem.
Zaļie atkritumi jau tā mazakā sāpe-sapūst vai putniņi apēd, bet tās plēves pudeles un citas novadnieku uzdzīves sekas-uz tām gan pretīgi skatīties. Savācam sevi rokās, Tauta.
tauta nevar saņemties, tauta gaida kad kāds brīnums notiks ar atkritumiem, paši pazudīs vai citi par to parūpēsies