Rati mums ir. Gana smalki un gana ietilpīgi: gan visiem ministru kungiem vietas pietiek, gan viņu palīgiem, izpalīgiem un padomdevējiem no visām partijām un frakcijām. Un, ja kāds no Saeimas pēkšņi sajutīsies ”piekusis”, valsts lietas lemjot, gan arī tādam silta vietiņa valdības ratos atradīsies! Un riteņi ir visi četri, un asis griežas tā, ka spieķi vien ņirb (izņemot brīžus, kad kaut kas pēkšņi un pavisam negaidot sabuksējas…). Un groži ir. Un grožu turētgribētāju un virziena noteicēju, un skubinātāju, un pātagotāju – tik, cik nevajag… – vesels pulks! Tikai… zirga, lūk, nav! Un stāv ratu priekšā mūsu Valsts prezidents – kā paveca, izlemt nespējīga līgava pie pušķotiem kāzu ratiem – nezinot, kuru no piedāvātajiem brašuļiem ilksīs likt, kam sakas kaklā maukt, – lai tak to Latvijas iestigušo vezumu kāds beidzot velk uz priekšu! Pieredzes, vismaz teorētiskā līmenī, taču daudziem netrūkst: mums pat fabulas cienīgas trijjūga situācijas ik pa laikam ir bijušas – ar gulbjiem, līdakām un vēžiem, kas katrs velk uz savu pusi…
Un tā nu lielie ”valsts rati” – pilni braukt, vizināties un kučierēt gribētāju – joprojām nekust ne no vietas. Nu labi, relatīvi šajā pasaulē nekas nestāv uz vietas, arī mēs pēc inerces kaut kurp virzāmies… Un Prezidents joprojām meklē Lielo vilcēju, jo nākamais, lūk, ir Zirga gads! Tātad – īstākais darba gads, pilns atbildības gan Prezidentam, gan visiem, kas tajos Lielajos ratos… Un tieši tāpēc nav steigā izlemjams jautājums par to, kas Latviju vedīs pretī gaišākai rītdienai: sparīgs rikšotājs, smagsvara vilcējs vai latviski rāmais aramzirgs – sirmītis, bērītis vai dābolainis – galvenais, lai dara, ko liek. Bet varbūt mūsu valsts pirmā persona meklē tādu iejūdzamo, kam ēzeļa ausis? Tā sacīt, lai apsteigtu kaimiņu lielvalsts varenos, mēs šo reiz apsolīto ”dāvanu” varam arī negaidīt – atradīsim paši no sava vidus! Bet var jau būt, ka tur ”pavisam cita politika ir apakšā” …
Tauta? Tauta šobrīd lielceļa malā (ak jā, vai mums Latvijā vēl ir lielceļi?) noraugās sirreālajā ainavā, kur braucēju pilni rati pēc inerces kustas neizprotamā virzienā…
Paldies, Marija! Kā vienmēr skaisti uzrakstīts!