Vēl pagājušā nedēļā kolēģis, izvērtējot, kā kopā tiek stutēta valdība, šajā pašā slejā izteicās, ka tas viss viņam izskatoties pēc viena liela teātra ar cirka elementiem. Un, lūk, klāt jauna nedēļa, kā arī jauns izrādes cēliens, kas, kā izskatās, savā absurdumā sasniegs jaunus kulminācijas standartus…
Nav jau nozīmes pat atgādināt, cik skeptiski pirms ārkārtas vēlēšanām tika vērtēts Valda Zatlera "revolucionārais" lēmums pašam veidot partiju! Nenoliedzami, gan jau visam pa vidu tur tika arī kāds tiešām talantīgs cilvēks ar aicinājumu strādāt valsts labā, tomēr… visādu mošķuļu ar neskaidru motivāciju un mērķiem partijā arī gana, ko uzskatāmi apliecina kaut vai vadoņa "uzmešanas" akts – gan no partijas aizmuka, gan pašu V. Zatleru par Saeimas spīkeru neievēlēja (kas liek domāt, ka neba nu visi "reformatori" sirdsšķīsti partijas interesēs balsoja). Rezultātā vēl nenoformējusies koalīcija, visticamāk, dienas gaismu tā arī neieraudzīs un pēc visiem māņu manevriem (kā tas vismaz sāk izskatīties), ko atlaidām, to arī saņemsim – valdību ar visām Lemberga "pērkamajām jaunkundzēm" komplektā!
Un, lai kopaina kādam nešķistu pārlieku vienveidīga, visam pa vidu vēl arī briest teju etnisks konflikts. Protams, es ļoti ceru, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju attapsies un sapratīs, ka ne Jāņa Urbanoviča izteikumi par "nākamo Biškeku", ne arī Raivja Dzintara iedomātās tiesības uz Latvijas karogu (viņam, redz, nepatīkot, ka krievvalodīgie karogu nēsā), nav vairākuma viedoklis. Tiešām vēl ticu, ka spējam mierīgi pastāvēt līdzās vienotā valstī, jo diez vai, ka diskusijas par to, kurš uz šī būtībā nelielā zemes pleķīša, ko par Latviju sauc, vēsturiski ir vairāk pelnījis dzīvot un kurš ne, vedīs mūs uz, tā teikt, gaišo tāli. Kaut vienlaikus diemžēl apzinos, ka "nacionālais jautājums", it īpaši uz pašvaka ekonomiskā stāvokļa fona, ir viens no elementārākajiem veidiem, kā pamudināt cilvēkus būt "sabiedriski" aktīviem. Rezultātā – vēl līdz galam nenoformējusies sabiedrība atkal šķeltin šķelsies? Kā vārdā, kā interesēs? Vai tiešām tikai tāds būs V. Zatlera rīkojuma numur divi skaidrais rezultāts?
