Liena Trēde

Ne tikai Krievijā…

Ja iesmiešanu iedalītu tematiski, viens no tās atzariem noteikti stieptos Austrumu virzienā, jo plašā Krievija brīžiem ir teju neizsmeļams jautrības avots. Savs nopelns gan tajā noteikti ir arī nācijas veselīgajai pašironijai…

Lai vai kā, ziņu par to, ka Krievijā gatavojas dekriminalizēt vardarbību ģimenē, tā vien nagi niezēja ievietot sadaļā “joki“. Gara acīm jau redzu, kā potenciālais vardarbis valstij noskaita noteiktos rubļus jeb soda naudu, lai tik varētu vienreiz par visām reizēm sievu pārmācīt un pie reizes bērnus oficiāli iekaustīt…

Protams, patiesībā tas nemaz nav smieklīgi un nav ko sevi mānīt, ka tas tik tur – ārā, Krievijā. Gana pašmāju šausmu stāstu, kuros tikai pēc tam, kad notikusi traģēdija – bērns vai bērni gājuši bojā – tiek sacelta sašutuma vētra, meklēti vainīgie, internetā saaktivizējas visādi radikāļi (“nošaut”, “sterilizēt” utt. utjp. izteicieni). Un, šķiet, cik ātri vētra nākusi, tikpat ātri noplok, bet bērnu tiesību jautājums labprātīgi tiek ieguldīts vēlīgajās, bet acīmredzot pavājajās sabiedrisko organizāciju rokās. Visas pasaules nelaimes gan jau nenovērst, bet, ja godīgi, vai kas vairāk, kā vien noklusētais, bet skaidri nojaušamais un ciniskais atzinums – ”tā ir dabiskā atlase” – kādreiz ir sekojis?

Tās pašas sabiedriskās organizācija norāda, ka problēma, kādēļ atkal un atkal bērni cieš, daļēji, protams, ir sistēmā (vai tās darbinieku neieinteresētībā!), taču nevajagot aizmirst arī par sabiedrību kopumā. Kāda ir mūsu katra attieksme pret vardarbību? Cik gatavi esam katrs personīgi iejaukties, lai vardarbību pārtrauktu?

Arī nesenais gadījums, kad kāds skolotājs (iespējams, nepatiesi) tika apvainots skolēnu fiziskā aizskaršanā, raisīja drūmas pārdomas. Sociālajos tīklos, kas mūsdienās ir kļuvusi par pilntiesīgu alternatīvo realitāti, pietiekami kupls bija to loks, kuri vardarbību aizstāv, jo “mums pašiem tā bija“ un “ar tiem jauniešiem jau citādi nevar”. Bet var taču! To apliecina neskaitāmu Eiropas valstu prakse (slejā gan to neietilpināt). Tik jautājums, vai paši esam gatavi atteikties no “tiesībām iekaustīt” – no tiesībām pazemot, pakļaut un salauzt?…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *