Nav laika – jāstrādā!

Diezgan agri aptvēru, ka Āfrikas bada cietējiem ir maz sakara ar manu pusdienu šķīvi te, Latvijā. Vieglāk bija noticēt, ka omīšu servētās putras bļodas kārtīga izēšana kādā mistiskā veidā ietekmēs laika apstākļus, respektīvi, formula skaidra: tukša bļoda – saulains laiks… Tomēr, acīmredzot, kaut kas būs no šīs kādreiz skandētās pamācības – novērtē to, kas tev dots – aizķēries, ja jau vēl arvien to atceros un pat reizēm vēlos citēt, jo īpaši, kad dzird, redz, lasa kārtējas tautiešu vaimanas par to, cik pie mums – Latvijā, viss ir "galīgi garām"…

It kā jau nav grūti saprasts iedzīvotāju skepsi, kad tie tiek taujāti par šī brīža ekonomisko stāvokli (vēl pavasarī kādas bankas veiktā aptaujā tikai 4% spēja pateikt ko pozitīvu par Latvijas ekonomiku)! Pirmkārt, lai cik mums arī priekšā neliktu ekonomikai glaimojošus skaitļus, publiskajā telpā tos allaž izkonkurē kāda starpnacionāla, starpkulturāla un visādi citādi "starp" neauglīga plēšanās. Otrkārt, reizēm šķiet, ka esam teju ieprogrammēti gatavoties uz to ļaunāko, saskatīt negatīvo. Piemēram, diezgan ievērojama daļa sabiedrības uzskata, ka Rietumu valstis kaut kādā veidā mūs cenšas "izmantot" (SKDS aptauja liecina – tā uzskata 70,9% iedzīvotāju), kaut nav īsti skaidrs, kādā veidā? Tāpat gana liels skaits ir tādu, kas savās nelaimēs ir gatavi vainot visus citus, tikai ne sevi. Piemēram, jau minētajā aptaujā 60% aptaujāto pārstāv viedokli, ka iestāšanās ES veicinājusi Latvijas ekonomikas lejupslīdi (ne pašu brīžam nemākulīgi zaglīgā saimniekošana?), kaut atliek vien "acis paņemt rokās" un saskatīt, ka bez ES atbalsta pēckrīzes gadu laikā ne kāds ceļš taptu, ne ēkas remontētu, par trūcīgo personu ārstēšanu un ēdināšanu, bezdarbnieku algošanu un visādu citādu pabalstīšanu nemaz nerunājot… Treškārt, ir gana daudz (pārāk daudz!) to, kas uzskata, ka laba dzīve ir visur tur, kur mūsu nav – vai tās būtu ārvalstis (kur esot "cilvēka cienīga dzīve"), vai pagātne (42% uzskata, ka dzīvošana PSRS bija gana OK).
Protams, gribas ticēt un cerēt, ka varbūt liekākā un optimistiskākā Latvijas sabiedrības daļa nemaz līdz aptaujāšanai vai komentēšanai netiek. Nav laika – jāstrādā!