Reizēm pus pa jokam esam sprieduši, ka laukos dzīve gan ir ekskluzīva! Jā, varbūt mazliet vientulīgi un, iespējams, apgrūtināta nokļūšana no punkta A līdz punktam B, toties gaiss ir svaigs, patīkami plašumi un… citi netraucē.
Lai nu kas, bet sūdzības – par bērniem, kas uzvedas ne tā kā "labiem bērniem pieklājas"; par suņiem, kas, vai man dieniņ, rej skaļāk nekā citi sugas brāļi; skaļu mūziku, kas diendusu traucē; pat par putekļiem, ko saceļ velosipēdists sētsvidū – no lauku cilvēka mutes nekad nav dzirdētas. Jāprecizē, ka runa jau nav par kaut kādiem pārkāpumiem, kas ar likuma pantu sodāmi, piemēram, par huligānisma, suņu košanas gadījumiem vai cilvēku baurošanu pilnā rīklē un kunga prātā nakts melnumā. Vairāk gribētos uzsvērt tos gadījumus, kad visas problēmas sakne ir drīzāk savstarpējas iecietības, sapratnes, iejūtības totālā trūkumā! Jājautā, vai tiešām esam gatavi ziedot savas tik vērtīgās nervu šūnas sīkumu dēļ? Vai bērni, kas tikai (!) rotaļājas, suņi, kas, kā dabā iekārtots – reizēm mēdz riet, kaimiņi, kas uzvedas mazliet savādāk, nekā to pieprasa kaut kādas iedomātas pieklājības normas, un jau minētie putekļi, kas sausās vasarās staigā, kur tiem tīk, tiešām ir tik liela satraukuma vērti!? Un – kas būtiski – vai aizkaitinājumam (kas reizēm piemetas katram) vienmēr jālaužas lamu un rakstisku sūdzību izskatā? Aizliegts jau, protams, nav! Taču, vai visiem nebūtu priecīgāks prāts, ja reizēm, pirms sākt kaimiņus, valsti un galu galā – visu pasauli lamāt, cilvēks vispirms aizskaitītu līdz desmit un padomātu? Padomātu un atcerētos, kā reiz bērnībā pats, bumbu spēlējot, izdauzīja kaimiņam logu; cik ļoti, ļoti (pat ja vecāki neļāva) gribējās lielu, mīļu suni; cik maz satrauca tādi sīkumi, kā bedraini un putekļaini ceļi, kur nu vēl politika! Un vai tad nebijām – kaut par gramu, bet tomēr – laimīgāki?
Bet var jau būt – pienāks brīdis, kad arī mana kompānija novecos un dažs labs nervu šūnas nebūs mācējis sataupīt – viss kaitinās. Bet man jau ir plāns – ekskluzīvās vecumdienas pavadīt kaut kur mežā, ar 13 kaķiem, mierā un klusumā…
Dzīvosim redzēsim tos 13 kaķus un ne to vien ,bet man bērnībā bija labi jāmācās un ar sportu jānodarbojas lai dzīvē kaut ko sasniegtu un katram ir godīgi jādara savs darbs ja tāds kādam vēl ir ,par tiem 19 miljoniem parādu par siltumu Latvijā pat domāt negribas un atceroties to rakstu par Celtnieku ielu 10 domas bija citas kā cilvēks tā pārvērsties var un tad kādu atbalstu meklēja bet nesameklēja jo nav no kā to saņemt,tur Jelgavā arī gadījumi bija ar tādiem par ko domājam, cerēju uz sapratni saņēmu pļauku liels paldies
Varbūt kļūdos, bet domāju ,ka tā ir atbilde kur man dzīvot ja tu esi godīgs maksātājs un vēlies par to saņemt pretī arī pakalpojumu, to ka mājai ir milzīgs parāds , īrnieki nenoslēdz līgumus un kādu laiku padzīvojot pataisot kāpņu telpu ,kurā bija veikts kosmētiskais remonts tādu kāda viņa šodien , ka bērni pusaudži uzpūš tavu uzvārdu uz sienu un redzi kas tie ir tikai faktu neesi kostatējis un policija vainīgo nevar atrast, tas tāpat kā pagājušo gadu , izsaku līdzjūtību tuviniekiem to cilvēku pie 2 vidusskolas tā zvēriski nosita ,iesniegumu nepaspēja uzrakstīt, bet te jau arī iesniegums nepalīdz ja konstatē faktu un tevi administratīvi sodīt grib par to ka pašvaldības policiju esi izsaucis,tos piemērus var uzskaitīt daudz, jo pie manis kā Tukuma novada domes dzīvokļu komisijas locekli un nevalstiskas organizācijas vadītāju ,Tukuma Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrība, ziniet desmit gadus griežas iedzīvotāji ar lūgumiem palīdzēt un te mēģinot risināt jautājumus ,kas skar ne tikai mani jo citi jau tam jēgu vairs neredz, šis raksts ir spilgts piemērs tam,kur man ekskluzīvās vecumdienas pavadīt, tas ir mežā ar tiem 13 kaķiem, bet varbūt ka kādam darbs citur būs jāmeklē, man kā cilvēkam politiķim ,kas arī šeit ir pieminēts, tikai aizmirsa pateikt ,ka esmu kandidāts uz 10 saiemu no partiju apvienības SC zemgales reģionā un nominēts ēnu kabinetā par ZM ministra kandidātu ar savu profesionalitāti lauksaimniecībā vadošā darbā no 1972 gada, un ir arī žurnalistu savienība ,kura droši izskatīs manus daudzos iesniegumus un atbildes no daudzām valsts un pašvaldību iestādēm , un protams arī televīzija ,tur De Fakto, vai Nekā personīga ,ceru viņiem būs intesanti iepazīt Tukumu arī no citas puses.
Zini, Ķirķi, beidz vienreiz!Piegriezies tu visiem esi ar saviem komentāriem un līšanu, kur vajag un kur nevajag. Zinām, jau zinām – tu balotējies, būsi baigais deputāts. (ceru, protams, ka ne) Nu, kā var būt tāds cilvēku nīdējs, nu ritīgs ute?! Tev galviņā nevienas labas domas nav!? Nu pastāsti kaut ko par saviem labajiem darbiem, ko labu tu cilvēkiem esi izdarījis, kam palīdzējies, ko – galu galā – mīlējis!? Viens kašķīgs duraks, kas par sevi vien domā! NU kas tad ir tā tava dzīvokļu aizsardzības biedrība!? Pats sevi un savas ērtības tu visvisādos veidos alksti aizstāvēt! Nevienu citu tu nemīli un ne par vienu cilvēcīgi nerūpējies… Un, zini, visa tā tava pēršanās izskatās pēc apārstēta alkoholiķa traumētās psihes reakcijām – nu gluži kā no narkologa mācību grāmatas…
Zināmais, Guntar Ķirķi, kā jūs tā jocīgi to žurnālistes rakstīto esat izlasījuši?… Tā kā paši būtu ko ļaunu sadarījuši un tagad pieķerti. Es gan nosmējos – re ku labi pateikts, kaut vai par mani – man jau ar brīžam viskas krīt uz nerviem, reizēm dusma, ka bail – i uz bērniem, i suņiem, i kamiņu ”mūziķiem”… i uz vilcienu, lidmašīnām un mašīnām. Nu, un kam no tās manas dusmas sliktāk paliek?! Man paši un manējiem, kam mieru nedodu… Un tad es tāpat kā žurnāliste pasmejos, ka jāiet būs mežā, ja cilvēki nepatīk… Un cilvēki ir visādi, man ar reizēm tīrīšanas mānija uznāk naktsvidū un reizēm attopos, ka atkal darbinu putekļu sūcēju krietni pēc pusnakts… Jā, un man arī ir lopi mājās, un viņi reizēm blēņas dara, toties mani bērni, kam par tiem lopiem jārūpējas, neuzbrūk ne citiem dzīvniekiem, ne cilvēkiem…Un jocīgo Ku-ku onkuli, kas pudeles lasa un bišķi smird, viņi arī neapsmej.
Cienījamais topošais deputāta – ministra kungs varētu iemācīties bez gramatikas kļūdām rakstīt, citādi līmenis kā sākumskolas skolēnam (kaut tas pat ir apvainojums bērniem). Ja cilvēks ar šāda veida rakstības prasmi kļūs deputāts, tad pasaule vnk ir sajukusi prātā.
Viss tas ko rakstīju ir dzīves īstenība un 2013.gadā tas viss beidzās Tukuma rajona tiesā,kur biju krimināllietā cietušais,pēc kr. likuma 126p.1daļas ar divām lauztām ribām,kur jaunieši nepilgadīgie spaisa cigaretes sapīpējušies mani ar kājām spārdīja,un jaunietim piesprieda pusotru gadu nosacīto sodu ,200stundas probācijas dienestā atstrādāt un man samaksāt morālo kompensāciju 1000Ls,tikai žēl ka darba Tukumā nav un tiesu izpildītāja pēc visu formalitāšu nokārtošanas tiesas dokumentus vairs nepieņem 10 gadus esot jāgaida.