Laikam jau tāpēc, ka pavasarī vairāk plāno, ne dara, arī es iespringšos paprātot – par problēmu sakni. Skaties, kā gribi, – visās nelaimēs vainīgi citi. Kurš netic, lai padomā – kurššš vainīgs grēku plūdos un citās dabas kataklizmās!? Visiem tāpat skaidrs, Kurš! Ja Viņam pakļaujas Daba – mūsu iztikas, prieka un ciešanu avots, tad loģiski – pakļaujamies arī mēs, dabas daļa, jebšu ne matiņš no galvas nenokrīt bez Viņa ziņas! Kam vēl nav skaidrs, lai iedomā jebkuru dienišķo nejēdzību un sapratīs – esat vien apstākļu upuris! Visas nelaimes dēļ nelaimīgas apstākļu sakritības – ja neveicas, jūs vienkārši trāpījāties ne tajā laikā ne tajā vietā. Jautājums – kas jūs noveda īpaši nelaimīgajā vietā un laikā? Liktens? Varbūt, taču Liktens allaž piedāvā divas iespējas – vieglu un grūtu ceļu. Jau pasakās mācīts, ka pirmais pie laba gala nenoved, tad, sasodīts! – kāpēc tik viegli uz kārdinājumiem iekrītam!? Tā šķiet, arī melnais – ragainais nav mazais bērns – viņam ir ko piedāvāt un viņa krampis ir atkarībās. Ko liegt, ir prieciņi, bez kuriem dzīve zaudētu krāsas. Tad, ko Viņš vai Viņi no mazā, vājā, neaizsargātā cilvēciņa grib?? Kāpēc tik neatslābstoša uzmanība par katru dvēseli? Viņš pat vienu atgrieztu avi turot augstākā vērtē nekā 60 mēreni pareizās…
Nu tā teikt, Dieva nodomi ir neizzināmi. Varam vien minēt, par paraugu ņemot cilvēku – samazināto Dieva atlējumu (pamatsastāvs 80% ūdens). Tā kārdinājumu šaustītā cilvēka dvēselīte rīkojas cik ģeniāli, tik stulbi – lieliem izgudrojumiem seko lieli kari, kas visas kultūras pērles aizslauka mēslainē (nule lasīju kāda ekonomista viedokli – katra liela impērija sagruvusi, uzsākot nesekmīgu karu Austrumos…). Tomēr mazā dvēselīte, lai cik muļķa būdama, allaž rīkojas visgudrēm – piečakarē mazāk gudros. Nu tāds normāls evolūcijas ripulītis. Cūciņa aprij burkāniņu ar visāmi mušiņām, zemnieciņš – cūciņu, zemnieciņu – banka un ierēdnīšu bars, bet pēdējos izčakarē visupēdējie – 100 gudrākās galvas Saeimā. Protams, aiz visupēdējiem allaž ir vēl kādi pelēkie kardināli un pēc – aiz viņa gala visupēdējie – kaut vai citas, lielākas un ēdelīgākas kaimiņvalsts visupēdējie. Nu bet, kas aiz tiem? Domājat – atkal Viņš? Nu saskaņā ar cilvēkdievu teoriju, neviens jau cits – iespējams, galaktiku galaktikas spārnaino un ragaino; ātrāku, žiglāku, gudrāku… Cik mūžīgs labums, tik mūžīgs ļaunums – viens sola labumus vēlāk, cits – tagad… Un vai
tas labums, kas grūtībās nācis, nevar sliktumā vērsties? – tas arī jautājums. Lūk, cik neviegli uzstādījumi, kam vienīgā vaduguns ir kāds apsolījums jau metafiziskās kategorijās…
