Ikreiz klausoties Andra Freidenfelda dziedāto dziesmu par omnibusu, kas ”iebrauc manā dārzā kluss, izbraukā man tomātus, redīsus un burkānus”, gara acīm gluži kā dzīvu skatu šo posta ainu. Līdzīgi varētu izskatīties mazdārziņš pēc garnadžu vizītes. Par laimi realitātē pašai neko tādu piedzīvot nav gadījies. Mana paziņa gan savā zemes pleķītī pieķērusi kādu romu tautības vīrieti kāri šņikājam tur saaugušās magones. Var jau būt, ka vainadziņam vai vāzei… Tikai krietni pabaidīts ar dakšām, viņš ņēmis kājas pār pleciem, saprotams, neskatoties, kas zem tām – kartupelis vai gurķis. Savukārt cita Tukuma iedzīvotāja nesen vērsusies policijā, sūdzoties par viņas dārziņā nozagtiem sīpoliem un ķiplokiem un aiznestu metāla krāsniņu. Diezin, vai kārtības sargi ir sadzinuši zagļiem pēdas, un, naudā pārrēķināta, skāde droši vien arī nav pārāk liela. Taču sirds noteikti sāp par nodarīto pārestību.
Mazdārziņā izaudzētā raža ir jūtams atvieglojums daudzu ģimenes budžetam. Turklāt tā ir ekoloģiski tīra pārtika. Un kur tad vēl fiziska darba prieks svaigā gaisā pēc telpā pavadītas garīgi noslogotas dienas! Tas tāpat kā pavasarī, kad prasīt prasās ielaist nagus zemē, lai atstātu tur ziemā uzkrājušos stresu.
Viens otrs rušināšanos mazdārziņā uzskata par pensionāru nodarbi un tādu kā padomju laika reliktu. Pilnīgas muļķības! Rietumeiropas un Amerikas metropolēs, kur, jādomā, sociālistiskais domāšanas veids ir svešs, garšaugu dobes zaļo pat uz ēku jumtiem, bet Londonā drīzumā tirdzniecībā tiks piedāvāti 33 metru dziļos, pamestos kara laika pazemes tuneļos audzēti augi un dārzeņi. Pie mums, Latvijā, ar gaisa un zemzemes dārziem pagaidām neaizraujas, toties šur tur ir iekoptas vertikālās dobes. Tik neparastu ideju autori noteikti ir jauni cilvēki! Arī tepat virszemē iekoptajos horizontālajos dārzos redzams, ka radošas izdomas to kopējiem netrūkst.
Diemžēl tās pietrūkst, rūpējoties, lai pašu izaudzēto pasargātu no naksnīgiem ciemiņiem ar tumšiem nodomiem. Aizmirstas pavisam vienkāršas aizsardzības metodes. Augstāks žogs, apaudzēts ar zaļumiem, ne tik vien aizsegs dārzu nevēlamu acu skatieniem, bet arī atturēs neveiklāku citu labuma tīkotāju. Zinu, ka citviet kaimiņi ražas novākšanas laikā pārmaiņus organizē naktssardzes. Kāds, acīmredzot garnadžu negausību jau izbaudījis vīrs iesaka kartupeļu vagās saspraust dēlīšus ar naglām. Bet paši optimistiskākie vienkārši atjoko, ka visu audzējot tik daudz, lai pietiktu visiem…
Es pati arī šovasar saskaros ar to, ka mans mazdārziņš tiek pamatīgi izvandalēts. Saprotiet, man jau nav žēl, ja kāds tur aiziet un paņem kādu zemeni vai kaut ko citu bada apslāpēšanai, bet tur jau notiek pilnīgs vandālisms. Viss jāaplauž, jāizmīda, jāizspārda..
Staprcitu, arī augstāki žogi nelīdz, jo vandālis jau vienkārši žogus pārgriež ar knaiblēm. Tas arī ir piedzīvots šogad. Vēl jo vairāk, tie vandāļi ir pamatskolēni – vidusskolēni (pēc izskata), līdz ar to, es vismaz vēlētos, lai vecāki tomēr iemāca bērnam cienīt otra cilvēka darbu, līdzcieņu un sapratni.
Jā arī man sanāca noķert pie rokas, bet tie varonīši zina savas tiesības un zina, ka viņiem pirkstu nevar piedurt… nu nekas, lai jau bišķi paaugās :d
dārziņos ne romu tautības pārstāvji vien siro, ir jauniešu bariņi, kuri prieka pēc izklaidējas, ir arī profesionālie aplasītāji, kuri uz to vien iziet… redzēti visādi. Bet šogad lielu daļu no skaistuma prieka sagandēja Dome izzāģējot ceļmalas un zaru kaudzes atstājot kur nu pagadās. Skumji, bet tā jau gadās.
Starp citu, šis ir viens no kritiskākajiem gadiem, līdz šim tiešām tik traki neaplasīja svešie, kā šogad…