Sociālajos medijos virmo kaislības ap Lucavsalu Rīgā. Tur domes Pilsētplānošanas komitejas deputāti nolēmuši nodot uz pieciem gadiem bezatlīdzības lietošanā 10 ha zemes Latvijas Futbola federācijai, savukārt tā Lucavsalā plāno nacionālā futbola stadiona būvniecību. Vēl gan lēmums jāapstiprina visiem deputātiem domes sēdē. Pati stadiona būvniecība jau nevienu neapdraud, bet jārēķinās, ka būs nepieciešama infrastruktūra, ceļi, jādomā, kā novērst sastrēgumus, jo stadionā paredzētas 15 000-20 000 skatītāju vietas… Un tas, lūk, skar tālāk esošo Kazas sēkļa dārzkopības biedrību. Varētu jau teikt: kas gan mums daļas par to, kas notiek Rīgā?! Bet, manuprāt, arī pie mums līdzīgas problēmas var atgadīties. Proti, Lucavsalas dārzkopju biedrības pārstāvji stāsta, ka saņēmuši nolaistu teritoriju, ka iztīrījuši zemi no šīfera un citām atlūzām, ka sakopuši teritoriju, ieguldījuši līdzekļus ceļu izbūvē… Bet nu to visu tā – ar vieglu roku izpostīs un atdos kārtējai lielbūvei…
Katram – gan dārzkopjiem, gan futbola faniem un deputātiem – šeit it kā sava taisnība un vēlmes. Tomēr, manuprāt, mazsvarīga nav šīs ieceres ekoloģiskā puse. Laikā, kad tik ļoti pievēršamies vides problēmām, Lucavsala būtu īstā vieta, kur rīdziniekiem ierīkot mazdārziņus. Nereti Rīgā ziņo par piesārņota gaisa problēmām, bet kārtēja lielceltne šīs problēmas nemazinās, savukārt dārzi ar bagātīgu zaļo masu gan. Vai tiešām stadionam vieta neatrastos kaut kur kādā degradētā teritorijā? Kāpēc gan Lucavsalu neatvēlēt dārziem, vēl jo vairāk, ja pēc tiem ir tik liels pieprasījums?
Pašvaldību attieksme pret iedzīvotāju vēlmi kopt mazdārziņus ir visai dažāda. Piemēram, Salaspils novads saviem iedzīvotājiem ir iedalījis 24 mazdārziņu teritorijas, savukārt zema interese par mazdārziņiem esot Daugavpilī un arī Jelgavā. Tas arī saprotams, jo tur līgumu par dārza izmantošanu slēdzot tikai uz vienu gadu. Kas gan ir viens gads, ja zina, cik ilgi un kā zeme iekopjama, lai tā būtu auglīga?! Un ko gan daudz var šādā dārzā iestādīt, ja zini, ka varbūt nākamajā gadā tev dārza jau vairs nebūs?! Arī piecus gadus ilgs nomas līgums nav pārāk daudzsološs dārzkopim. Citāda pieeja ir Ventspilī un Liepājā, kur dārzu apsaimniekošanai ir izveidotas biedrības un zeme nodota nomā uz 10 gadiem. Liepājā šim mērķim pašvaldība ir atvēlējusi 49,7ha zemes, un mazdārziņi pilsētā atrodas sešās vietās.
Iespējams, būs, kas man oponēs, uzskatīs, ka potenciālie mazdārziņu kopēji prasa kādas īpašas privilēģijas. Bet, lai arī cik rūdīti pilsētnieki esam palikuši, tomēr, domāju, katram pienāk laiks, kad gribas atrotīt piedurknes un iegremdēt rokas zemē, lai pēc tam vērotu lielo augšanas un ziedēšanas brīnumu. Un latvietis ar savu darba tikumu dārzu ierīkos jebkur: vai tas būs urbānais dārzs kādā nolaistā vietā pilsētas centrā, vai uz kādas terases, mājas jumta vai Laustiķu purvā Tukumā. Un arī jaunajai paaudzei gribas taču parādīt, kā izaug redīsi, tomāti, zemenes, puķes… Rosīšanās dārzā uzlabo gan fizisko, gan garīgo veselību. Par to taču vairs neviens nav jāpārliecina!
Un, starp citu, mazdārziņu vēsture Eiropā ir visai sena: piemēram, 1907. gadā Dānijā bija 20 000 mazdārziņi, bet 1949. gadā jau 100 000. Joprojām Dānijā mazdārziņu eksistenci sargā likums. Ja pašvaldība kādam kooperatīvam atceļ attiecīgo statusu, kas notiek ārkārtīgi reti, tad pašvaldībai jānodrošina jauni mazdārziņi citā vietā. Arī Vācijā pie pilsētām ir plašas mazdārziņu teritorijas, tikai šeit darbība esot stingrāk reglamentēta – notiek pārbaudes, vai dārzs tiek apstrādāts, vai zālienā atstātā platība nepārsniedz noteikumos paredzēto…
Un kā tad pie mums? Vai esam domājuši par to, lai mazdārziņa saimnieks būtu drošs, ka pašvaldība līgumu turpinās vismaz tik ilgi, lai dārzā varētu iestādīt arī kādu augļu kociņu, saimniekot ilgtspējīgāk, videi draudzīgāk? Varbūt jau laikus nepieciešams noteikt, kur būs mazdārziņu teritorijas? Iespējams, pašiem jāorganizē dārzkopības sabiedrības? Arī bez padomju laikā izsmietās ”Pārtikas programmas” taču ir skaidrs, ka mazdārziņš ir teju katras latviešu ģimenes dzīves vieda daļa!
Nebedajiet.Zemi var nopirkt jebkuraa vietaa..jo mazdarzins ta ir veseliba dzivesorieks atputa un rosisanas.
Nedomaju ka esmu kluvusi tik slavena ka manu niku iznanto rakstos kuros nekomenteju…bet drizak jau ta ir oponentu sudavabalu mazvertiba un bezspecibas sajuta…Adel tikai pasmejas..par jysu stulbumu…se sava tarpu puznii.
Es tev saku pedejoreizi sudavabal se buudaa.
Smirdiet vien..man laika nav ar sudavavaluem cupoties…man zemenes jaaravee..man mazdarzins ir 5 ha.
Adel, vai tev patiesi 5ha? Vai tev tā vienkārši rādās, jo tu esi punduris, vismaz prāta ziņā! Iemācies latviešu valodu! Raksti pareizi! Neizliecies par garīgi slimu!!! Ak vaj.. es aizmirsu, tu neizliecies! Tava situācija ir patiesi skumja, uzlabo to un izveseļojies, lūgšos par tavu veselību baznīcā, lai Dievs apžēlo tavu veselību.
Adel! Es palūgšu Dievu rakstīt ar lielo burtu!
Nespejnieku nans izdzesis manus komentus un domaa ka ir uzvarejis….skorpioni vienner uzvar pat neatbildot..
Atriebiba ir salda..mana pretigaa uzvediba ir ka atbilde jusu uzvedibai mani nobanejot…sanemiet…es neko neesmu ne zaudejysi ne izniekojusi…vien ieguvusi atklasmes par sudavabalu nemainigo dabu..alkatibu savtigumu varaskari .attiejsmi pret savadak donajosiem komentetajiem….esmu apmierinata. Ar savu darbu un attiejsmi.ta nemainisies..katram cilvekam jaaiet savs cels savi meklejumi un es to daru..un nan celabiedrus nevajag…kur nu vel mesladaju puzni.
Adel! Patiešām nevar saprast vai esi gājusi skolā vai nē, jo tādu paragrāfu sarakstīt ar tik daudz kļūdu liecina par tavām deneģirētajām smadzeņu šūnām…. Mhm laikam viss saiet kopā. Nav brīnums kāpēc dzīvo mežā… Ganjau esi sabiedrības apkaunojams un nosūtīta dzīvot mežā. Manuprāt, tev vaidzētu atņemt visas tehnoloģijas un doties uz smagām ārstēšanas terapijām. Šādu tā teikt sūdu var rakstīt TIKKAI SLIMS CILVĒKS. Patiešām izsaku līdzjūtību tavai ģimenei( ja protams tādas ir, jo pat bomži lielajā ielā negribētu tevi un vecāki ja NAV PAMETUŠI). Teikšu tā Lai Dievs ir ar tevi un ved uz pareizo ceļu, jo šādi murgi liecina par tavu pagānistisko uzticību saulei, vējam un citiem dabas elementiem. Patiešām SĀC ĀRSTĒTIES.
Nu par sevi esi sarajstijis varenu tepiki..sac ar sevi un ej artseries pusmerkaku suga
Cerams ka zurku krystojum tu mani citos portalos vairs hetraucesi ..kaut ka nav nacies nekad atrassties un sarunaties ar cilveku un zurku jpusfabrikatu.bet musdieny sasniegumos tak viss iesoeams.vai ne.fui…..tadu riebumu sen heesmu izjutusi
Cik labi, ka ”adel-vatel” pieminēja ”tepiķi”, tādus lieto tikai vates, pat pie sienām karina, protams, piesit ar sarūsējušām sovoku naglām.
Eh kas tie bija par wareniem laikiem, kādas naglas toreiz taisīja, lielākās pasaulē, vairāk nekā pārējā pasaule kopā un tādu warenu walsti nogremdēja, nu gluži kā ”moskvu” Melnajā jūrā.
Diemžēl šī latviešu dzīvesziņas sastāvdaļas ar joni izzūd, tāpat kā ēdienu gatavošanas un ēšanas tradīcijas. Globalizācijas un valdošās elites nespējas dēļ, lauki iztukšojas.
Rīga ir pārblīvēta ar būvēm. Ja vel ko būvēs, tad būs bezgaiss un smogs. Var jau taisīt “zaļās sienas” (stādīt zaļos augus uz sienām hidroponikā). Ideja ir laba. Bet… Viens tāds panelis, pietam neliels, maksā no 10 000 eiro. Ideju ir daudz. Bet kurš maksās? Lētāk ir zaļo zonu Rīgā saglabāt. Biologi var daudz idejas ar ainavu arhitektiem kopīgi izdomāt un arī pētīt. Tik par elektrību un siltumu tam visam rīdziniekiem būs jāmaksā. Nu, NĪN būs pacelts trīs reizes. Nauda atradīsies. Bet vai to vajag? Var vienkārši jau esošo zaļo zonu neaiztikt un neko nebūvēt.