Paldies Pasaules vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram par to, ka vakardienu, 23. martu, pasludināja par Starptautisko Mākoņu dienu! Citādi – pleci gumst, mati nosirmo, ielās redzams aizvien vairāk melnpelēki ģērbtu cilvēku. Visam pāri klājas neziņas, neizpratnes, nenoteiktības, nedrošības, rūpju un problēmu pelēkais tīmeklis…
Ir ļoti labi, ka tieši šādā laikā kādam ienāk prātā dāvāt pasaulei Mākoņu dienu. Jauka dāvana! Tiesa gan, vēl no rīta debesīs virs Tukuma nebija neviena paša mākonīša, taču nupat, ap pusdienlaiku, kad rakstu šīs rindas, sāk rasties pa kādam mazam, baltam un pūkainam debesu ceļotājam. Un tas nozīmē, ka, pasaules apritē iekļaujoties, arī es ar drošu sirdi varu rakstīt… par mākoņiem! Ja pietiek gribas, drosmes un žurnālistiska avantūrisma, varu pat palidināties pa mākoņiem.
Pētnieki teic, ka mākoņi esot viena no neskaidrībām pētījumos par klimata pārmaiņām. Arī mēs, sabiedrība, pie neskaidrībām esam sen un ilgi radināti. Ne mēs zinām, kā mākoņi ietekmē klimatu, ne – kā klimats ietekmē mākoņus (Un vispār, – Latvijā daudziem vārds “mākoņi” tūdaļ asociējas ar lielīpašumu «Mākoņi», kur kāds veikls darbonis, kā reiz sācis, klusi turpina drupināt mūsu valsts labklājību, celdams savējo…)
Tieši šodien tiek atklāts un internetā visiem pieejams Mākoņu atlants. Tajā ir mākoņu klasifikācija, vairāki simti attēlu, ieskaitot jaunāko formu – asperitas, ko izdevies nofotografēt kādam igauņu fotogrāfam.
Žēli nopūtusies par to, ka vēl vienā jomā igauņi mūs apsteiguši, nolemju nepadoties: palidināšos pa mākoņiem! Par spīti visam un visiem! Nevar būt, ka mūsu valdība, Parlaments, ierēdņi un atbildīgas amatpersona drīkst, bet es – ne?! Varbūt laimējas satikt kādu no viņiem un izdodas noskaidrot, tieši kādā veidā katrs “augsti mītošais” ietekmē klimatu Latvijā? Jo te, uz zemes, viņi mūs ne redz, ne dzird. Varbūt… līdz nākamgadam, kad gaidāmas “lielās vēlēšanas”, var pat mēģināt atklāt un saklasificēt kādu jaunu interešu grupu?