Maijs – lielais svētku mēnesis!

Maijs. Šķiet, pats vārds liek plašāk pasmaidīt un ilgoties pēc saules, siltuma un lielās dabas ziedēšanas. Turklāt – ne tikai tādas vārīgas un apdomīgas ziedēšanas, baidoties no salnām, bet tādas – ar spēku, ar pilnu krūti, ar lielu sparu. Kāpēc?! Jo – daudzo svētku dēļ maijā ir vajadzīgi ziedi.

Ziedi derēs 1. maijā, kas Latvijai ir īpaša diena, pirmkārt, jau tāpēc, ka pirms 101 gada (1920. gada 1. maijā) pirmajā sēdē satikās Latvijas pilsoņu ievēlētā pirmā Latvijas valsts parlamenta – Satversmes sapulces – 150 locekļi. Bija beidzies karš, un valsts beidzot varēja sākt domāt par savu pirmo dokumentu – Satversmi, kas, kā zinām, nosaka katra valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības – tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, tiesības uz darbu. Zīmīgi, ka tieši 1. maijā svinam arī Darba svētkus. Šogad varam atzīmēt jau 135 gadadienu, kopš darbaļaudis pirmoreiz pievērsa uzmanību savām tiesībām – ar mītiņiem un demonstrācijām. Laika gaitā šīm izpausmēm bijusi dažāda politiska nokrāsa, piemēram, padomju laikā darbaļaudīm tik vien kā bija, kā demonstrācijas, kas turklāt bija obligātas, bet par savām pilsoņu tiesībām un personas brīvībām gan katrs varēja nodomāt un pasapņot klusībā.

Un tad nāk 4. maijs, kas jau 31. gadu ir Latvijas otrā Neatkarības diena. Lai arī pēc tās vēl nāca barikādes, bija šaušana, tanki un upuri, lielā izvēle bija izdarīta. Tāpēc šis vēstures fakts ir pavasara sveicienu un puķu vērts – tās turklāt ļoti labi iederēsies uz šai dienai jau vairākus gadus pieskaņotā balti klātā svētku galdauta. Šī gada aicinājums – būt kopā ģimenes lokā un sagaidīt svētkus priecīgā noskaņojumā, vienlaikus atceroties, ka Latvijas ceļš uz neatkarību ilga 50 garus gadus un prasīja no cilvēkiem daudz spēka un izturības.

Savukārt 8. maijā ziedi guls kapsētās un Brāļu kapos Lestenē, Rīgā un citur, kur pieminēs Otrā pasaules kara upurus. Arī viņu mērķis bija brīva Latvija. Šī diena paies klusumā un pārdomās par vēstures notikumiem, kuros izšķīrās ne tikai Latvijas, bet daudzu citu valstu liktenis.

Maijā ir viena ļoti īpaša diena – Mātes diena, kuru šogad svinēsim 9. maijā. Tie ir mīļi un sirsnīgi svētki, kuros katram ir iespēja padomāt par savu pašu tuvāko cilvēku – neatkarīgi, vai viņa ir tuvumā vai tālumā, šajā vai citā saulē. Un – vai var būt labāka dāvana par tulpju vai narcišu pušķi?! Jāpiebilst, ka vienlaikus ar Mātes dienu varam svinēt svētkus Eiropai, kas simbolizē mieru un vienotību demokrātijas ceļu ejošā kopienā.

Ja kāds vēl ir spēka pilns svinībām, tad 15. maijā varam atzīmēt Ģimenes dienu, un tad jau klāt Vasarsvētki (23. maijā)… Lūk, kāds dažādiem notikumiem, atcerēm, vēstures pieturpunktiem un vienkārši svētkiem bagāts mēnesis priekšā. Un kur tad vēl savējo dzimšanas un vārda dienas… Svinēsim! Gan dzīvi, gan svētkus!