Tikai pirms gada valdība pieņēma lēmumu, kas ierobežoja privātpersonu spekulāciju ar nekustamajiem īpašumiem. Nu darījumos ar katru trešo un katru nākamo nekustamo īpašumu privātpersonām vairs nebūs jāmaksā divkāršas valsts nodevas un nebūs jāmaksā 30 reižu lielāka nodeva pat trešā un nākamā hipotekārā kredīta ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Tas izdarīts klusītēm, bez liekām diskusijām, kas, iespējams, zemes spekulantiem par labu iecerēto uzlabojumu varētu traucēt.
Kā atceramies spekulācijas ar īpašumiem nepamatoti paaugstināja īpašumu cenas un tiem, kuri ar savu darbu tik tiešām piedalās tautsaimniecībā, izglītības un medicīnas jomās ar savām mazajām, brangiem nodokļiem apliktajām aldziņām jau vairs nebija iespējams iegādāties sev mājokli. Arī pirmo un vienīgo ne. Tāpat arī nodokļu dēļ daudzu uzņēmumu pastāvēšana ir apdraudēta.
Arī tiem, kuriem ir sava mājiņa Jūrmalā, Pierīgā, piepilsētā nepamatoti un mākslīgi, spekulāciju rezultātā pieaugot zemes kadastrālai vērtībai, no kuras aprēķina nodokļus, tos samaksāt rodas problēma. Vai tos, kas šeit visu mūžu vai gandrīz visu mūžu dzīvojuši no šīm vietām jāpadzen? Valsts taču nemaksās pabalstu cilvēkam, kam ekskluzīvā vietā ir īpašums – mājiņa ar virtuvi un pāris istabām.
Arī uzņēmējiem iegādāties zemi vai ēku īpašumā šī paša iemesla dēļ ir daudz sarežģītāk. Daudzi nespēj iegādāties mājokļus vai arī, ja ir ņēmuši kredītus, tagad tos nespēj bankām atdot. Bet kāds uz tā rēķina ir pamatīgi uzvārījies.
Nodokļu un nodevu paaugstināšana nekustamo īpašumu tirgū bija arī viens no pretinflācijas pasākumiem. Vai tad inflācija būtu kritusies?
Ekonomiskā situācija valstī pasliktinās un šo nodevu atlaišana laikā, kad valsts budžets ir tik saspringts, liecina, ka atkal tiek lobētas kādas nelielas, politiķiem tuvu stāvošas cilvēku daļas intereses. Tas nu ir skaidrs, ka lēmums nav pieņemts ne valsts, ne tautas labā.
Nu ko? Lietussargu revolūcija turpinās?
Manuprāt saimnieciskā rosība – ekonomiskā attīstība Latvijā tika nobremzēta ar baidīšanu no "pārkaršanas" ar nolūku radīt bankrotu situāciju, lai nosistu cenas , lai tagad naudīgie par lētu naudu atkal varētu sapirkt sev īpašumus. Tas nu ir veiksmīgi paveikts, nu var iedzīvoties, bet trūcīgie var bankrotēt. Iedzīvojas arī bankas, kas par lētu naudu pārdod ieķīlātos nekustamos īpašumus. Tātad valsts vadība sadarbībā ar bankām radīja šo ekonomiskās attīstības nobremzēšanu sev par labu, bet ne tautas interesēs. Ja mums būtu tiesiska valsts, varētu notikt izmeklēšana noziegumos pret ekonomiku un vainīgo saukšana pie atbildības. Bet…